Vārdu karš pret migrantiem 9
Eiropas Padomes priekšsēdis Donalds Tusks šajās dienās apmeklē vairāku Eiropas valstu galvaspilsētas pirms nedēļas nogalē paredzētās ES virsotņu apspriedes par migrācijas krīzi. Uzturoties Atēnās, viņš aicināja “visus varbūtējos nelegālos ekonomiskos migrantus, lai no kuras valsts viņi būtu, nedoties uz Eiropu, neticēt cilvēku kontrabandistiem un nevajadzīgi neriskēt ar savu dzīvību un naudu”.
Norvēģija rāda piemēru
Starp Eiropas valstīm izvēršoties vārdu karam un savstarpējām apsūdzībām par solidaritātes trūkumu bēgļu problēmas risināšanā, Norvēģijas premjerministre Erna Solberga paziņojusi, ka šogad uzņems 3000 sīriešu bēgļu, tajā skaitā no Turcijas, kā arī divos gados vēl 1500 bēgļu, piedaloties ES bēgļu pārvietošanas programmā. Runājot kopīgā preses konferencē ar Norvēģijas premjerministri, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers “ļoti ieteica” ES valstīm (Norvēģija nav ES) rīkoties līdzīgi, raksta izdevums “EUobserver”. Lai atvieglotu finanšu nastu vairākām valstīm un īpaši Grieķijai, kuras teritorijā Maķedonijas pierobežā iestrēguši desmitiem tūkstošu migrantu, jo Balkānu valstis slēgušas robežas, ES humānās palīdzības komisārs Kristoss Stilianidess paziņojis par 700 miljonu eiro ārkārtas palīdzības fonda izveidošanu. ES ir sniegusi humāno palīdzību partnerattiecību ietvaros daudzām valstīm, bet šī ir pirmā reize, kad Brisele sniedz šādu palīdzību dalībvalstīm. 300 miljonus eiro paredzēts iedalīt šogad un 400 miljonus nākamajos divos gados. Idomenes pilsētā Grieķijā Maķedonijas pierobežā bez pajumtes ir palikuši aptuveni 15 000 bēgļu, kam steidzami vajadzīga humānā palīdzība. Pirms ES dalībvalstu vadītāju tikšanās 7. martā viņi apspriedīsies ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu, kā ierobežot bēgļu plūsmu no Turcijas uz Eiropu un saskaņot rīcību, lai nepieļautu Šengenas bezvīzu zonas galīgu sabrukumu. Turcija, kam jau apsolīta trīs miljardu eiro palīdzība tās teritorijā esošo bēgļu uzturēšanai, paudusi gatavību uzņemt atpakaļ no ES migrantus, kam nav tiesību uz patvērumu. Par šādu pretimnākšanu Turcija grib bezvīzu režīmu ar ES.
Grieķija prasa solidaritāti
Dažādu valstu politiķu izteikumi virsotņu apspriedes priekšvakarā liecina, ka vēl ir tālu no bēgļu krīzes “eiropeiska risinājuma”, atzīst “EUobserver”. “Mums jāuzskata robežpāreja pie Idomenes par slēgtu un jāgatavojas šādas rīcības sekām,” paziņojis Grieķijas migrācijas lietu ministrs Jiannis Muzalass. “Grieķija ir vieta, kur Eiropa apstiprinās tās pamatprincipus un vērtības kā humānisms un solidaritāte vai nodos tās,” izteicies Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs. “Mēs neprasām neko vairāk kā solidaritāti,” viņš teica, paužot nožēlu, ka Grieķijai jātiek galā ar radušos situāciju savienībā, kas slēdz savas robežas un kur pieaug ksenofobija un neiecietīga galēji labējo retorika. Ciprs pieprasīja, lai ES “pieņemtu lēmumu, kas būtu saistošs visām dalībvalstīm, par bēgļu obligātu un taisnīgu sadalīšanu visās ES valstīs atbilstoši katras jaudai”. “Mēs kopā to paveiksim vai kopā cietīsim neveiksmi,” teica Ciprs.
“Sadarbojoties Austrijai, Slovēnijai, Horvātijai, Serbijai un Maķedonijai, migrantu tranzīta plūsma ir būtiski samazinājusies,” intervijā vācu avīzē “Bild” paziņojis Horvātijas premjerministrs Tihomirs Oreškovičs. Pagājušajā nedēļā piecas valstis līdz ar Albāniju, Bosniju, Bulgāriju, Kosovu un Melnkalni apspriedē Vīnē nolēma pastiprināt robežkontroli Balkānu rietumos, de facto bloķējot ceļu migrantiem, kas gribētu pamest Grieķiju. Apspriedē pieņemto lēmumu kritizēja Vācija, jo tas nostādīja vēl grūtākā situācijā Grieķiju un nebija saskaņots ne ar Vāciju, ne Eiropas Komisiju. “Tas nav ilgtermiņa risinājums, bet tomēr ir situācijas uzlabojums, jo mazinājis spriedzi,” teica Oreškovičs, piebilstot, ka ieguvēja no lēmuma bijusi arī Vācija.
“Mums jāaptur bēgļu plūsma no Grieķijas uz Eiropas ziemeļiem,” paziņojis Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs. “Nav pieļaujams, ka migrantiem, kas tikuši līdz Grieķijai, tiek automātiski atļauts doties tālāk,” uzsvēra Kurcs. “Migranti nedodas ceļā, lai mitinātos bēgļu nometnē Lesbas salā, bet grib apmesties dzīvoklī Berlīnē,” viņš teica. Austrijas ārlietu ministrs netieši kritizēja Vācijas centienus sadarboties ar Turciju, lai apturētu migrantus no došanās uz Grieķiju un tālāk uz Eiropas ziemeļiem. “Apturēt bēgļus Turcijā, nevis Grieķijā vai Maķedonijā, nav morāli cēlāka rīcība. Bēgļiem tas nozīmē to pašu – ka viņi nevar doties uz Viduseiropu,” teica Kurcs. “Lielo brāli” Vāciju atļāvās pamācīt Austrijas kanclers Verners Faimans, iesakot Vācijai noteikt dienas kvotu bēgļiem un ievest tos tieši no Grieķijas, Turcijas vai Jordānijas. “Austrija nevar un nedrīkst kļūt par bēgļu sadales centru,” teica Faimans.
