– “Editoriālā politika” – dzirdēju diskusijā par cenzūru un pašcenzūru, kas notika ES mājā, un sapratu, ka runa ir par “redakcionālo politiku”, bet amatpersonai, kas ikdienā ļoti bieži runā angliski, acīmredzot pirmais nāca prātā angļu vārds. 21
– Man patīk, ka, piemēram, Veisbergs parasti par tādiem gadījumiem labvēlīgi pasmejas. Anglistu pozīcija parasti ir tāda: kas ir mākslīgs, par to nav jāuztraucas; kas tautai nav vajadzīgs, tas nenostiprināsies. Citādi jau mums sen vajadzēja būt noslīkušiem svešo vārdu straumē. Tulki un tulkotāji vislabāk redz, ka ir neskaitāmi termini, kas rodas ES gaiteņos, tulkojumos, dokumentos, tiešos un pastarpinātos, un ar starpniekvalodām pārnestos. Bet, ja vārds nav ikdienā vajadzīgs, es to nelietošu un drīzāk meklēšu skaidrojumu un izpratni, no kurienes nācis. Vai man tas pielips? Nē. Bet pielips tie, kas būs īsāki, skanīgāki un kam īstajā brīdī nav bijis latviskā aizstājējvārda. Piemēram – “slengs”. Latviskais ekvivalents būtu “vienkāršruna un žargons”. Bet vai šī aprakstošā frāze lietotājam ir ērtāka? Vārda “slengs” ieviešanā nav vainojamas mūsdienu vārdnīcas, jo šo vārdu pirmo reizi ir lietojis cienījamais valodnieks Ojārs Bušs jau tālajā 1976. gadā “Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”, skaidrojot toreizējiem padomju cilvēkiem, ka slengs ir tā neliterārā leksika, kas nav saistīta ar dialektu, bet ar sociālo slāņu leksiku. Latviešu valodā ir iznākušas jau trīs slenga vārdnīcas.
LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs profesors Juris Baldunčiks jau atmodas gados grāmatā “Anglicismi latviešu valodā” minēja vairākus desmitus faktoru, kāpēc mēs pieņemam vārdus no angļu valodas. (Starp citu, latviešu valodā paralēli tiek lietoti termini “anglicisms” un “anglisms”; es pati lietoju īsāko.) Tāpēc ka latviska aizstājējvārda konkrētajai reālijai vēl nav, anglisms ir īsāks, raksturo plašāk u. tml. Es lietoju arī “mārketingu”. Tad, ja katru reizi jādomā, vai tā ir “tirgzinība” vai “tirgvedība”, vienkāršāk aizstāt ar “mārketingu”. Taču pretējs piemērs ir “dīls”. Viens eksministrs to tik bieži lietoja “darījuma” vietā, ka daudzi to pārņēma, un šogad viens no gada nevārdiem ir “dīlot”. Jo vairāk cilvēks apgrozās angliskā vidē, jo vairāk anglismu viņam pielīp.
– Reiz, kad intervijā profesors Jānis Peniķis no ASV minēja “drastiskus lēmumus politikā”, pārvaicāju, vai viņš domājis “nebēdnīgus, draiskus” lēmumus, jo no konteksta bija saprotams, ka runa ir par krasiem, radikāliem lēmumiem. Svešvārdu vārdnīcā atradām abas nozīmes.
– Jā, labs piemērs. Par šo pašu vārdu mums uz aģentūru zvanīja cilvēks: “Sakiet, ko nozīmē laikraksta virsraksts “Sagaidāmi drastiski algas grozījumi”. Ieskatījos vienā vārdnīcā: “”drastisks” ir jautrs”, skatījos otrā: “”drastisks” ir nežēlīgs, skarbs”. No vienas puses, redzam leksisko nozīmju daudzveidību, kas ir valodas bagātība. Bet, no otras, tā ir mācība žurnālistiem, ka jābūt uzmanīgiem, jāizraugās precīzāks vārds, ko lasītāji nepārpratīs.
