Nedomā! 0
Kā tas izskatās: steidzoties panākt no bērna vēlamo, nereti mēs aizšķērsojam viņa mēģinājumus tikt pašam skaidrībā par mūsu prasībām, lai aizstāvētu paša viedokli. “Tavs uzdevums nav apspriest, bet klausīties!”, “Pietiek tēlot pārgudreli! Dari, kas jādara!”, “Daudz zināsi – ātri vecs paliksi!”. “Aizmirsti! Nedomā par to!” – tā mēs patiesībā sakām, kad vēlamies sadrūmušo bērnu novirzīt uz citām domām.
Kā viņš to saprot: raugoties no bērna skatpunkta, šādi izteicieni ir kā neapstrīdama direktīva – ja vēlies, lai vecāki tevi mīlētu un atbalstītu – nedomā!
Kādas tam var būt sekas: protams, visvairāk no šādas direktīvas mēs varam sagaidīt zinātkāres trūkumu, interese par mācīšanos – nekāda. Šādiem bērniem ir pazemināta pašvērtība, viņi ir kautrīgi, nepārliecināti par sava intelektuālā darba rezultātiem. Vienlaikus šī direktīva var novest arī pie citām, daudz nopietnākām sekām.
Tavs uzdevums ir nevis apspriest, bet klausīties! Mazulis neiemācās pieņemt lēmumus un būt atbildīgam par to sekām. Šāds bērns ir tendēts uz impulsīviem, nepārdomātiem gājieniem.
Tādi bērni bieži kļūst par seksuālās vardarbības upuriem, pusaudžu gados nereti var nonākt kādās reliģiskās sektās un agresīvās jauniešu bandās.
Daudz gribēsi zināt – ātri vecs paliksi! Bērns sāk izvairīties no zināšanu apgūšanas, jo tās viņu padara daudz pieaugušāku un neatkarīgāku. Bet, savukārt, vecāki skaidri liek noprast: mēs negribam tev par to stāstīt, jo negribam, lai tu izaugtu.
