Vārdi, kam jābūt pirmajā lapā 0
Krustiņa kungs ir ļoti trāpīgi aicinājis “LA” lasītājus izteikties par to, kas notiek Latvijā ar latviešu un krievu sabiedrībām (“Kas notiek Latvijā?”, “LA” 21. 08. 2012.).
Mana atbilde ir – tas pats, kas ir noticis visos Latvijas atjaunotās neatkarības pastāvēšanas gados. Proti, Latvijas valdības un latviešu tauta nekad skaidri un atklāti nav pateikusi Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem Latvijas valsts eksistences pamatojumu.
Igaunijā šī pamatbūtība ir ierakstīta konstitūcijā – nodrošināt igauņu kultūras un valodas pastāvēšanu un saglabāšanu. Labā ziņa ir tā, ka topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 31. lappusē kā 191. rīcības virziens ir atrodams Latvijas valsts pastāvēšanas mērķis: “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu nācija, valoda un kultūra. Valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis un pienākums ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.”
Viedi vārdi, kuriem vajadzēja būt iekaltiem Satversmē un parādīties Nacionālā attīstības plāna pirmajā lappusē, nevis kautrīgi paslēptiem dokumenta dzīlēs.
Latviešu nācijas pastāvēšana neizslēdz cittautiešu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, tikai skaidri un nepārprotami pasaka kritērijus, pēc kādiem viņiem dzīvot Latvijā – respektēt latviešu valodu, kultūru un tradīcijas.
Līdz brīdim, kad Latvijas valdība un latviešu tauta drosmīgi deklarēs savas valsts pastāvēšanas mērķi un atklāti to aizstāvēs, Krievija un krievu sabiedrība Latvijā izmantos šo Latvijas vārgumu – bailes paust savu latviskumu –, lai realizētu savas intereses, ejot savu ceļu Latvijā.
