Ukraina vardarbības mutulī 1
Protestētāju un milicijas īpašu uzdevumu vienības kaujinieku sadursmju laikā vakar Kijevā nošauti divi protestētāji. Tie ir pirmie bojāgājušie divus mēnešus ilgo protestu gaitā. Vēl viens protestu kustības dalībnieks gājis bojā, nogāžoties no stadiona 13 metrus augstās ieejas kolonādes. Sākotnēji izskanēja ziņas, ka viņu it kā esot nogrūduši milicijas īpašās vienības kaujinieki. Kopējais cietušo skaits sadursmēs Gruševska ielā Kijevas centrā sasniedzis 1400 cilvēku. Vakar izcēlās sadursmes starp milicijas specvienību un demonstrantiem pie prezidenta administrācijas ēkas, kur notika Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu tikšanās. Opozīcijas vadītāji: partijas “Batkivščina” (“Tēvzeme”) līderis Arsēnijs Jaceņuks, bijušais pasaules čempions boksā un opozīcijas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko un ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība “Svoboda” (“Brīvība”) parlamenta frakcijas vadītājs Oļegs Tjagņiboks pēc tikšanās prom devušies, nesniedzot nekādus komentārus.
Ukrainas bruņotie spēki netiks iesaistīti notikumos, kas saistīti ar plašajām demonstrācijām Ukrainā, vakar paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji. “Bruņotie spēki netiks izmantoti pret mītiņu dalībniekiem. Militārais personāls un tehnika atrodas pastāvīgās dislokācijas vietās,” apliecināja pārstāvji. Ukrainas Ministru kabinets vakar izdarījis labojumus “Noteikumos par īpašo līdzekļu lietošanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai”, atļaujot Iekšlietu ministrijas specvienībām izmantot ūdens lielgabalus arī tādos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra ir zem nulles. Īpašo līdzekļu sarakstā iekļautas arī rokas dūmu granātas. Līdzšinējam gāzes un apdullinošo granātu sarakstam pievienoti vairāki munīcijas veidi. Grozījumi pieņemti laikā, kad Kijevas centrā turpinās protestētāju un likumsargu sadursmes.
ASV anulējušas vīzu vairākiem Ukrainas pilsoņiem, kas saistīti ar vardarbību Kijevas protestos, paziņojusi Savienoto Valstu vēstniecība Kijevā. ASV likumdevēji brīdinājuši, ka, reaģējot uz opozīcijas protestu kustības apspiešanu, pret Ukrainu varētu vērst sankcijas.
Eiropas Savienības augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu aicinājuši nekavējoties pārtraukt vardarbību Ukrainā. “Spēka izmantošana un ķeršanās pie vardarbības nav atbilde uz politisko krīzi,” norāda Eštone, aicinot Ukrainas valdību un opozīciju sākt patiesu dialogu augstākajā līmenī. “Risinājumam ir jāatbilst Ukrainas tautas vēlmēm,” viņa uzsvēra. Arī Barozu aicinājis pārtraukt vardarbību un brīdinājis Ukrainas varas iestādes, ka EK cieši seko notikumu attīstībai un vērtēs, kāda varētu būt ES tālākā rīcība un sekas attiecībām ar Ukrainu.
Kijevas centrā notikušā dēļ Eiropas Savienībai būtu jānosaka sankcijas pret Ukrainu, vakar paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. “Nežēlīgā scenārija attīstība Eiromaidanā prasa vienotu reakciju no ES. Aicinājumi uz dialogu nav iedarbīgi, ir pienācis laiks mērķtiecīgām sankcijām,” Linkevičs rakstīja vietnē “Twitter”. Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka “mēs turpinām konsultācijas ar ES par visādu veidu iespējamo rīcību, neizslēdzot mērķtiecīgu sankciju iespēju, ja vardarbība turpināsies”. Lietuvas ĀM paziņojumā nosodīta spēka un vardarbības lietošana no abām pusēm, pieprasīts izmeklēt notikušo un sodīt vainīgos.
VIEDOKLIS
Andrijs Janitskis, tīmekļa vietnes “LB.ua” redaktors, īpaši “LA”: “Trešdien politiskais konflikts Kijevā saasinājās līdz bīstamai robežai. Vismaz divi cilvēki tika nogalināti, kad nezināms snaiperis apšaudīja protestētājus Gruševska ielā pie Eiromaidana, kur atrodas protestētāju apmetne. Milicijas darbinieki noliedz, ka būtu lietojuši šaujamieročus, un sola izmeklēt šo lietu, bet cilvēki viņiem netic. Abās pusēs ir simtiem ievainoto. Desmitiem ukraiņu, tostarp žurnālisti un studenti, ir aizturēti aizdomās par masu nekārtību rīkošanu un var tikt notiesāti uz 15 gadiem cietumā. Protesti Kijevā kļuva vardarbīgi svētdienas pēcpusdienā, kad vairāki simti radikālo nacionālistu uzbruka milicijas aizsprostam ceļā no Eiromaidana uz parlamenta ēku, metot degmaisījuma pudeles, petardes, metāla stieņus un akmeņus. Miliči atbildēja ar asaru gāzi, ūdensmetējiem (temperatūrai esot zem nulles) un traumatiskiem ieročiem ar gumijas lodēm. No vienas puses, radikāls notikumu attīstības scenārijs ir izdevīgs varas iestādēm, jo dod ieganstu miermīlīgo protestētāju nometnes likvidēšanai. No otras puses, valdībai nācās piekrist sarunām ar opozīciju, bet to iznākums vēl nav zināms.
