Vardarbība tenisa saimē: pasaules sporta sabiedrību pamatīgi satraucis titulētās Ķīnas tenisistes gadījums 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules sporta sabiedrību pamatīgi satraucis titulētās Ķīnas tenisistes Penas Šuai gadījums, kas saistīts ar seksuālu vardarbību, atklātību, pamatīgu cenzūru un pēc tam neziņu par sportistes drošību.
Politbiroja loceklis
Penai Šuai ir 35 gadi, viņa savulaik bija pasaules ranga līdere dubultspēlē, vienspēlē tikusi līdz 14. pozīcijai. Dubultspēlē kļuvusi par Francijas un Vimbldonas čempionāta uzvarētāju, vienspēlē 2014. gadā spēlēja “US Open” pusfinālā.
Pieredzējusi un cienījama sportiste. Pēdējo reizi profesionālajā tenisā maču aizvadīja pērn februārī. Par viņu sāka runāt novembra vidū, kad Šuai Ķīnas sociālajā tīklā “Weibo” veica garu ierakstu, stāstot par seksuālu varmācību, ko piedzīvojusi pirms trim gadiem.
To veicis bijušais Ķīnas Tautas Republikas vicepremjers Gaoli Džans, kurš amatā bijis no 2013. līdz 2018. gadam.
Jāpiebilst, ka intīmi sakari abiem bijuši jau pirms tam, lai gan Gaoli Džans jau ilgi bijis precēts vīrs. Tad kontakts zudis, bet pēc tam Gaoli Džans, kuram starp citu jau 75 gadi, izmantojot savu ietekmi, atkal piespiedis tenisisti viņam gādāt baudu, šoreiz jau pret Penas Šuai vēlmi.
Reakcija uz tenisistes ierakstu sociālajā tīklā bija tūlītēja – jau pēc 20 minūtēm tas tika dzēsts, cenzēti tika arī citi viņas ieraksti un tur atstātie komentāri.
Tenisiste ierakstu veica 2. novembrī, tenisa sabiedrība sarosījās pagājušajā nedēļā, jo nebija zināms, kur Pena Šuai atrodas. Arī šobrīd nav vērā ņemamu pierādījumu un apstiprinājuma, ka viņas dzīvībai nedraud briesmas.
Iesaistās WTA, ANO un SOK
WTA pat saņēma vēstuli no Penas, taču apšaubīja, vai viņa to pati rakstījusi, jo visi centieni sazināties ar viņu pa tiešo bija neveiksmīgi.
Tālāk sabiedrības ietekmē jau tika iesaistīts ANO Cilvēktiesību birojs, lūdzot Ķīnas valdībai sniegt paskaidrojumus par tenisistes atrašanās vietu un viņas labklājību, tostarp Ķīnas valdība tika aicināta arī izmeklēt šo gadījumu.
Ķīnas varas iestādes (Ārlietu ministrija) paziņoja, ka šādi aicinājumi ir speciāli radīta ažiotāža. Pavērsiens bija pirms pāris dienām, kad jau situācijā bija iesaistījusies Starptautiskā olimpiskā komiteja tās prezidenta Tomasa Baha personā. Viņam izdevies sazināties ar tenisisti aptuveni 30 minūšu ilgā videozvanā.
Pena Šuai pateikusies par rūpēm, taču aicinājusi, lai tiktu ievērots viņas privātums. Sportiste atrodoties drošībā savās mājās. Tas gan neatbild uz galveno jautājumu – vai sportistes brīvība šobrīd netiek ierobežota.
“Viņas izteiktā apsūdzība seksuālā vardarbībā ir jāuztver ar vislielāko nopietnību. Šāda uzvedība ir jāizmeklē jebkurā sabiedrībā, nevis jāattaisno un jāignorē. Mēs varam tikai paslavēt Penu par viņas apbrīnojamo drosmi un spēku nākt klajā ar šādu paziņojumu. Mēs sagaidām, ka šis jautājums tiks pareizi risināts, proti, apsūdzības ir jāizmeklē pilnībā, godīgi, pārredzami un bez cenzūras. Mūsu absolūtā prioritāte ir spēlētāju veselība un drošība,” norāda WTA vadītājs.
Skandālu netrūkst
Sporta vidē seksuāla rakstura vardarbība nav retums. Pēdējos gados skaļākais gadījums bijis ASV vingrošanā, komandas ārstam Lerijam Naseram saņemot mūža ieslodzījumu, jo viņš uzmācies un arī apmierinājis savas tieksmes ar vairāk nekā 100 jaunām vingrotājām, tostarp arī nākamajām olimpiskajām čempionēm.
Tas gan nenozīmē, ka vīriešu sportā nav šādu gadījumu. Vēl šosezon seksuālās varmācības skandāls skāra Nacionālo hokeja līgu (NHL), tiesa, ar 11 gadu novēlošanos. 2010. gadā Čikāgas “Blackhawks” komandas fizioterapeits uzmācās tolaik gados jaunam hokejistam. Viņš par to ziņoja tā brīža komandas vadībai, tā ignorēja šīs ziņas, bet sekas tādas, ka vairākas NHL sabiedrībā zināmas un titulētas personas nu zaudējušas savu amatu.
Tenisā par seksuālo vardarbību līdz šim runāts mazāk, vairāk par emocionālo vardarbību, ar ko saskārušās daudzas tenisistes. Diemžēl no savu tēvu puses.
Savulaik Jeļena Dokiča, dzimusi Horvātijā, bet pēc tam pārstāvot Austrāliju, nāca klajā, ka tēvs viņu pēc zaudējumiem esot sitis līdz samaņas zudumam. Arī krieviete Marija Šarapova stāstījusi par emocionālo vardarbību no tēva puses. Tādu gadījumu ir daudz. Penas Šuai piedzīvotais gadījums ir pirmais, kas skar arī cenšanos šādas lietas noklusēt valsts līmenī.