Gata Šļūkas zīmējums

Uzvārda mainīšana Latvijā ir ierasta, piemēram, pēc precībām, sievai pārejot vīra uzvārdā vai arī atgūstot meitas uzvārdu, šķirot laulību. Ar vārdu gan ir citādi, tomēr gadā sastopami arī līdz pat 200 vārda maiņas gadījumu. Pēdējās nedēļās, šķiet, vārda maiņa atkal nākusi modē, tāpēc skaidroju, kāda ir vārda maiņas procedūra.


Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Nupat jaundibināmās politiskās apvienības “Skaistā nākotne” biedri – Viesturs Dūle, mūziķis Gustavo un režisors Aivars Čivželis – paziņoja par savu vecāku doto vārdu nomaiņu pret citiem visai īpatnējiem – grūti izrunājamiem, kur nu vēl iegaumējamiem. Turpmāk viņi esot jāsauc attiecīgi par Zuargusu Klororu-Zarmasu (V. Dūli), Arstarulsmiru Arsujumfu-Taru (Gustavo) un Jurgstulajstu Lajurgu-Urguru (A. Čivželi). Atklājies arī, ka, piemēram, jaunā aktrise Dārta Daneviča, kura spēlē populārajā TV seriālā “Ugunsgrēks”, savulaik bijusi Inese.

Tiesa, statistika rāda, ka vārda maiņas popularitāte sabiedrībā pēdējā laikā noplok, lai gan likums ļauj to praktizēt visai brīvi. Gan vārda, gan uzvārda maiņa ir jāpamato iesniegumā Dzimtsarakstu nodaļai, tomēr izklāstītie iemesli nav jāpierāda. Vienīgais ierobežojums ir vecums – personai jāsasniedz vismaz 15 gadi. Izņēmuma gadījumā to var darīt arī jaunāka persona, piemēram, ja nepilngadīgā vecāki notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Var mainīt bezgalīgi

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Āgenskalnā dedzis neapdzīvots nams – izglābti 10 cilvēki

FOTO. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apmeklēja Smiltenes mācību iestādes

Jāiesniedz attiecīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, kurā norādīts iemesls; tad dzimtsarakstu nodaļa dokumentus nosūta Dzimtsarakstu departamentam; departamenta direktors mēneša laikā izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu mainīt vārdu vai uzvārdu, – tā vārda maiņas procedūru izklāsta Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere. Par vārda vai uzvārda maiņu valstij jāsamaksā 50 lati, bet, ja vēlas mainīt kā vienu, tā otru – jāmaksā 100 lati.

Cilvēks savu vārdu un uzvārdu var mainīt bezgalīgi, jo skaits nav ierobežots. Nav liegts arī vārdu atgūt, ja cilvēks reiz no tā atteicies, bet vēlāk nolēmis pie tā atgriezties.

TM Dzimtsarakstu departamenta direktore atklāj, ka vārda vai uzvārda maiņu atsaka tikai gadījumos, ja persona ir sodīta un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ja nav konstatēts kāds no pamatotajiem iemesliem vai arī, ja jaunā vārda vai uzvārda rakstība vai atveide neatbilst noteikumiem.

No vārda neaizmuksi

Uzvārdus ierasti maina sievietes, dodoties laulībā, taču ir gadījumi, kad šādu soli sper arī vīrieši. Piemēram, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis (iepriekš Melbārdis) savas mātes uzvārdu pieņēmis tāpēc, ka neviena cita viņas dzimtas vīrieša, kas to varētu nest, vairs neesot palicis. Politiķis Ainārs Šlesers savukārt pirms 20 gadiem precoties pieņēma sievas uzvārdu. Iespējams, šādi viņš vēlējās savā veidā aizbēgt no tēva sliktās slavas, atsakoties no uzvārda Leščinskis. Tagad ekspolitiķis teic, ka uzvārda maiņa neesot tik būtisks jautājums, lai par to būtu vērts runāt.

TM Dzimtsarakstu departamentā skaidro, ka reāli aizbēgt no, piemēram, sliktas kredītvēstures vai kriminālās pagātnes, nomainot vārdu, nav iespējams, jo ziņas par personas jauno vārdu vai uzvārdu tiek ne vēlāk kā nedēļas laikā aktualizētas gan civilstāvokļa aktu reģistros, gan Sodu reģistrā, gan arī Iedzīvotāju reģistrā.

Sliktu slavu ieguvušu vārdu nomainot pret citu, izdodas vien sadzīvē izvairīties no nosodošas attieksmes vai nevēlamas uzmanības, taču arī ne vienmēr.

Ir gadījumi, kad personas ne tikai vēlas atbrīvoties no neparastiem vārdiem, bet arī iegūt īpašus vārdus. Dzimtsarakstu departamenta direktore atklāj arī, ka sievietes uz jaunu vārdu izdomāšanu esot daudz aktīvākas nekā vīrieši. V. Dūle, kurš ar saviem domubiedriem arī nolēmis pieņemt jaunus neparastus vārdus, skaidro, ka pagaidām vēl sīkāk šo lēmumu viņi nekomentēšot, jo nevēlas novērst akcentu no galvenā, ko vēloties izdarīt, – iekustināt korupcijas mazināšanu. Iepriekš viņš pauda, ka, pieņemot jauno vārdu, lai, “pilnīgi šķīstīts, mestos politikas viļņos”.

Katra cilvēka vārda burta vibrāciju līmenī ir noteikti skaitļi, teic numerologs Kristaps Baņķis. “Jautājums par vārda mainīšanu ir ļoti slidens, un es kā numerologs mainīt vārdu ieteiktu tikai ārkārtīgi retos gadījumos, jo vecāku dotais vārds nes informatīvo slogu, kas nācis no senčiem,” skaidro K. Baņķis. Ja cilvēks to nomaina, tas tomēr gluži kā mātes plate datoram zemapziņas līmenī paliekot. “Cilvēkam liekas, ka, nomainot vārdu, viņš aizbēgs no realitātes, bet no vārda nevar aizbēgt,” spriež numerologs. Viņš uzsver, ka vairākumā gadījumu cilvēki cer, ka, pieņemot jaunu vārdu, atrisinās problēmu, taču parasti problēmu kļūstot vēl vairāk. Muļķīgi esot arī pievienot savam vārdam otru vārdu, jo saukts tik un tā cilvēks tiek vienā, turklāt tādējādi cilvēka iekšējā pasaule tiekot saskaldīta.

Praktiski 
vai emocionāli

Bieži nomainīt vārdu vēlas neparasto vārdu īpašnieki.

“Nereti, kad bērnam tiek piešķirts ļoti neparasts vārds, vēlāk viņš šo vārdu maina, jo ikdienā tā lietošana ir apgrūtinoša vai arī apkārtējie šo vārdu kropļo, tādējādi vārda īpašniekam radot nepatīkamus brīžus,” stāsta S. Saukuma-Laimere. Vārds, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī ir visbiežāk minētais iemesls vārda maiņas iesniegumos.

Vēl joprojām diezgan populāri esot arī starptautiski lietojamie vārdi: “Tos personas vēlas mainīt tāpēc, ka, piemēram, uzturas ārvalstīs (visbiežāk strādā vai mācās) un vēlas iegūt samērā viegli attiecīgajā valstī sadzīvē lietojamu vārdu (bez mīkstinājuma un garumzīmēm), piemēram, Elena, Vanesa, Emanuela, Linda, Belinda, Kristiana, Aleksandra, Angela,” stāsta S. Saukuma-Laimere.

Nereti gadoties arī, ka reliģisku apsvērumu dēļ persona vēlas savam vārdam pievienot otru vārdu vai pat iegūt citu (savai jaunajai konfesionālai piederībai vai pasaules uzskatam atbilstošu). Piemēram – Serafima, Jevdokija, Anna, Fatima, Amala, Amina, Ali Hašmi, Violeta Amira, Anna Rahela u. c.

Uzvārdu un vārdu maiņa

Avots: TM Dzimtsarakstu departaments.