Kā vērtējat ECT spriedumu, kas paredz interneta portālu atbildību par to lietotāju komentāriem? 6
Ingus Bērziņš, portāla “Delfi” galvenais redaktors: “Līdzšinējā pieredze Latvijas tiesu sistēmā rāda, ka tiem, kuri vēlas aizstāvēt savu godu un cieņu vai kuri jūtas aizskarti par internetā paustu vardarbību vai naida runu, tāpat ir labas iespējas civiltiesiski vai krimināltiesiski gūt gandarījumu, un ceru, ka šāda prakse turpināsies un nenotiks mēģinājumi ietekmēt medijus. Katrā ziņā “Delfi” Latvijā vienmēr ir operatīvi un stingri reaģējuši uz norādēm par nepieņemamu lietotāju radīto saturu un arī turpmāk tā rīkosies. Mēs jau tagad ļoti stingri sekojam komentāru saturam portālā. Jau tagad portālā ir daudz rakstu, kurus var komentēt tikai reģistrētie lietotāji – iespēja komentēt anonīmi ir liegta pie rakstiem par notikumiem Ukrainā un cilvēku personiskajiem stāstiem.”
Zita Lunde, portāla “TVNET” galvenā redaktore: “ECT lēmumu vērtēju kā absurdu, jo tas ietekmē vārda brīvību. Situācija portālos kopš 2006. gada, kad Igaunijā sākās tiesvedība par konkrēto gadījumu, ir būtiski mainījusies. Nedomāju, ka mūsu praktiskajā darba organizācijā būs kādas pārmaiņas. Jau tagad portālā ir dažādi veidi, kā šķirot cieņu aizskarošus un naidu kurinošus komentārus – mums ir cilvēki, kas nodarbojas ar to, ir arī automātiskā sistēma, kas dzēš necenzētos vārdus, tāpat lasītāji var ziņot par neatbilstošiem komentāriem. Esam lieguši iespēju anonīmi komentēt rakstus, kas skar sabiedrībā jutīgus tematus, piemēram, par notikumiem Ukrainā un 9. maija svinībām. Vispār komentāru iespēju esam lieguši pie publikācijām, kuros ir paziņojums par kāda cilvēka nāvi. Reizēm lasītāji ķīvējas ar mums, ka liedzam izteikties, taču mēs esam aicinājuši rakstīt korektus komentārus.”
Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja: “Kādreiz interneta portālu anonīmās sadaļas portālu īpašnieki uzskatīja kā nepieciešamas, lai palielinātu viedokļu daudzveidību un veicinātu demokrātiju, bet mūsdienās šī ilūzija ir pārdzīvota. Šādi nav piedzīvojams demokrātijas uzplaukums, bet ir uzplaukušas neiecietības kloākas. Ar ECT spriedumu ir radīts precedents – ja interneta medijs ļauj anonīmi komentēt savā vietnē, tad medijs par tajā pausto ir atbildīgs. Reālajā plašsaziņas līdzekļu praksē notiek dinamiska attīstība, piemēram, vairāki ASV ziņu portāli ir slēguši anonīmās komentēšanas iespēju. Latvijas ziņu portāli tikmēr investē līdzekļus, lai novietotu tehniskās barjeras anonīmiem komentāriem, piemēram, veidojot datubāzes ar atslēgvārdiem, kuri nav pieļaujami komentāros, kā arī liedzot piekļuvi no IP adresēm, no kurām nāk naidīgi komentāri.
Mana pozīcija ir līdzīga ASV interneta medija “HuffingtonPost” vadītājas Arianas Hafingtones paziņojumam, ka naudas tērēšana lietotāju satura moderēšanai ir lieka un ka internets mūsdienās jau ir pārdzīvojis pusaudža gadus un kļuvis pieaudzis, un attiecīgi atbildīgi ir jārīkojas pašiem lietotājiem. Pērn pēc ECT sākotnējā sprieduma, piemēram, “Delfos” parādījās raksti, kurus var komentēt tikai reģistrētie komentētāji. Lai gan iepriekš portālu vadītāji teica – ja nebūs iespēju komentēt anonīmi, nebūs apmeklētāju. Taču to darbs turpinās, portāli attīstās, turklāt pētījumi liecina, ka tikai trīs līdz četri procenti lietotāju regulāri raksta komentārus pie rakstiem. ECT spriedums ir arī precedents cilvēkiem, kas ir cietuši, saņemot apvainojumus internetā, – viņi var prasīt atbildību no attiecīgā portāla. Vārda brīvība nav jāinterpretē ka absolūts lielums, tās robežas ir apmelojumi un apvainojumi. ECT spriedums neliedz paust uzskatu, tas traucē nesodīti apkaunot citus.”
