“Varbūt Vilks sapratīs, ka sapīties ar “Vienotību” ir bijusi kļūda.” Saeima nobalso par Vilku Latvijas Bankā 0
Saeima šodien lēma Latvijas Bankas padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.
Vilku minētajam amatam virzīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.
Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma “Liepājas metalurgs” likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.
“Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk,” teica Agešins, piebilstot, ka “Saskaņa” Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.
Politiķe Linda Liepiņa atgādināja šonedēļ Saeimas Pieprasījumu komisijā neizslēgta mikrofona dēļ izskanējušu partijas “Saskaņa” līdera Jāņa Urbanoviča privātu sarunu ar kādu partijas biedru par iespējamu balsojumu jautājumā par Vilku.
“Agešins nodos pa bundžām par “Liepājas metalurgu”, Vaņa, visticamāk, (Ivans) Ribakovs kopā ar konserviem jeb Jauno konservatīvo partiju (JKP) būs pret. Interesanti, ka “Vienotības” balsis kaut kā sadalīsies,” dzirdēto atstāstīja politiķe, paužot, ka balsojums parādīs, vai Urbanoviča pareģojums piepildīsies.
Liepiņa gan piebilda, ka atbalstīs Vilka kandidatūru, jo par viņu lūdza balsot Kazāks, kurš vada Latvijas Banku. “Viņam ir tiesības izvēlēties sev komandu, ar ko veiksmīgi vadīt banku,” pauda deputāte.
JKP politiķis Gatis Eglītis skaidroja, ka šodien Latvijas Bankas padomē ir pieci locekļi, uzsverot, ka nevajadzētu radīt sesto vietu tajā, jo tas prasa arī naudas līdzekļu ieguldījumus, tā vietā varētu līdzekļus ieekonomēt.
“Man arī nav skaidra Kazāka pozīcija. Latvijas Banka nespēj kvalitatīvi pievērsties nopietnām ekonomikas nozares problēmai, piemēram, kreditēšanai, bankas kontiem,” uzskata politiķis.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcija Vilka kandidatūru neatbalstīs.
Politiķe uzsvēra, ka patlaban, kad banka ir pārmaiņu priekšā, būtu jābūt diskusijai par padomes locekļu ievēlēšanu. Deputāte arī pauda, ka bankā būtu jāstrādā politiski neitrāliem cilvēkiem, taču Vilks ir bijis ļoti aktīvs publiskajā telpā, atbalstot noteiktus politiskos spēkus.
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) atgādināja, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, kas paredz, ka valdībai šoruden parlamentā jāiesniedz likumprojekts par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.
“Ir oktobris, bet šādu dokumentu neesmu redzējis,” teica politiķis.
Feldmanu satrauc tas, ka, ja FKTK pievienos Latvijas Bankai, tad vajadzētu nodrošināt, ka arī FKTK vadība turpina pildīt vadošās funkcijas Latvijas Bankā.
“Līdz šim izskanēja versijas, ka, ja Latvijas Bankas padomē kāds beigtu pildīt savas pilnvaras, tad bez liekām problēmām būtu iespējams migrēt par finanšu sektoru uzraudzību atbildīgos. Man šķistu tikai loģiski šo amata vietu saglabāt tukšu,” viņš teica.
Deputāte Jūlija Stepaņenko, atbildot Eglītim, pauda, ka līdzekļus varētu ietaupīt uz partiju finansēšana rēķina. Kontekstā ar Vilka kandidatūru Stepaņenko ieskatā ir sarežģīta dilemma, jo finanšu ministra pagātne atstājot sliktu viedokli.
“Saprotu, ka Vilku var vainot “Pandoras lādes” atvēršanā par nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr vienlaikus sapratu, ka, jo tālāk no Vilka turēsies tādi politiķi kā Valdis Dombrovskis (JV), kas ir viens no vaininiekiem 2009.gada krīzei un jo tālāk turēsies no viņa “Vienotības” politiķi, tad būs labāk. Un varbūt Vilks sapratīs, ka sapīties ar “Vienotību” ir bijusi kļūda,” pauda Stepaņenko, atzīstot, ka, uzticoties Kazāka autoritātei, atbalstīs Vilku.
Politiķis Andris Kazinovskis sacīja, ka process ap Vilku liek viņam atcerēties diskusijas par Kazāku. “Man toreiz bija bažas, ka Kazāks savulaik ir bijis svešas valsts bankas pārstāvis. Es būtu ļoti uzmanīgs izdarīt pozitīvus secinājumus un piekrītu Eglītim, ka Latvijas Banka nav jau izpildījusi dotos solījumus uz šo brīdi,” teica deputāts, atzīstot, ka balsojumā atturēsies.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka komisijas vairākums atbalstīja Vilka kandidatūru.
Vienlaikus Kazāks aģentūrai LETA norādīja, ka izsaka pateicību Saeimai saistībā ar lēmumu apstiprināt Vilku Latvijas Bankas padomē.
Viņš norādīja, ka šis lēmums ļaus stiprināt centrālās bankas vadības komandu nozīmīgā brīdī, kad tiek īstenotas strukturālas pārmaiņas Latvijas Bankā, tostarp uzlabojot efektivitāti un jaudu, pārskatot vadības modeli un virzoties uz viena līmeņa pārvaldību, kā arī veicot sagatavošanās priekšdarbus iespējamajai FKTK integrācijai.
“Vilks būtiski stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, tostarp makroekonomikas analīzes jautājumos sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām un institūcijas sekmīgā vadībā pārmaiņu laikos,” sacīja Kazāks, piebilstot, ka Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams.
Viņam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.
Vilka kandidatūru pirms izvirzīšanas amatam Kazāks ir saskaņojis ar pārējiem Latvijas Bankas padomes locekļiem, lai arī likums to neprasa.
Vilks darbu Latvijas Bankas padomē sāks 16.novembrī.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka līdzšinējās Latvijas Bankas padomes locekles Vitas Pilsumas pēdējā darbadiena bija 30.septembris. Atbilstoši likumam Latvijas Bankas padomē darbojas seši cilvēki – prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi.
Latvijas Bankas prezidents ir Kazāks, prezidenta vietnieks ir Māris Kālis, bet padomes locekļi ir Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Zita Zariņa.
Vilks strādājis par “SEB bankas” galveno ekonomistu, ieņēmis finanšu ministra amatu otrajā un trešajā Valda Dombrovska valdībā. 2014.gada jūnijā Vilks paziņoja, ka pārtrauc politisko darbību.
Kopš 2016.gada viņš strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā.
