Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi? 2
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš gan rudens, ziemas vai pavasara saulgriežu laikā nav licis galvā masku, uz brīdi pārtopot par kādu citu?
Šopavasar maskošanās notiek pēc rīkojuma no augšas – Covid-19 diriģē pasauli un ir liela apjukuma un neziņas izraisītājs, jo pasaule tādiem notikumiem nemaz nevar būt gatava.
Tā kā mūsu rīcības sekas pilnībā būs ieraugāmas tikai nākotnē, tās šobrīd precīzi aprēķināt nav iespējams, taču, ar tām manipulējot, ir iespējams jau šodien iedarboties uz cilvēku apziņu, un daudzi sāk valkāt pareģu maskas.
Kas gan ir vienkāršāk un vieglāk, kā visas nelaimes skaidrot ar dažādām sazvērestībām, kad pie visa ir vainīgi kādi “viņi”, parasti – citas rocības, ticības, tautības vai politiskās pārliecības pārstāvji, citplanētiešus ieskaitot.
Tā visvieglāk var noņemt no sevis jebkādu atbildību par notiekošo, apgādāt sevi ar pastāvīgu adrenalīna avotu un arī ar uzticīgiem sekotājiem.
Publika vienmēr ir kāra uz sensācijām un jaunākos šausmu stāstus uztver atsaucīgi.
Pētot dažādu pareģu sludināšanu, atklātos, ka viņiem ir psihiska rakstura problēmas, kuras viņi paši neapzinās.
Šausmu stāsti gan par jau esošām, gan par vēl neradītām vakcīnām un zālēm nākotnē draud ar dažādu epidēmiju atgriešanos.
Kritiskās situācijās cilvēkus aicina saglabāt skaidru galvu.
Dažiem tā ir tik skaidra, ka viņi jau aprēķinājuši, cik iegūs no šīs pandēmijas un ar to saistītiem cilvēku pulcēšanās un viedokļu paušanas ierobežojumiem.
Covid-19 paver plašas maskēšanās iespējas. Daudzas neizdarības un slēpjamus faktus, amatpersonu ienākumus ieskaitot, varēs novelt uz vīrusu.
Līdz šim šādam nolūkam ir kalpojis padomju okupācijas fakts. Dažādus ierobežojumus jau tagad staipa kā gumiju.
Pats kliedzošākais gadījums ir 9. maija svinības Rīgā pie tā sauktā uzvaras pieminekļa.
Ģimenes locekļi ciemoties viens pie otra nedrīkstēja, bet ideoloģiskie domubiedri – gan.
Ir patīkami dzirdēt, ka Latviju slavē par disciplinētību pandēmijas laikā, tomēr ir arī daudz neloģiskas amatpersonu rīcības un šķietamas rosīšanās, kas vieš neuzticību.
Pandēmijas laikā autobusu pasažieru skaits ir stipri sarucis, un tas, iespējams, ļaus slēgt ne vienu vien autobusu maršrutu. Līdz šim vietējās satiksmes autobusos varēja braukt bez sejas maskas, tagad ir jāmaskojas.
Kurš pateiks, cik šīs pietiekami dārgās, bet primitīvās vienreizējās lietošanas maskas ir drošas, to vietā tikpat labi varbūt var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
Zinot vīrusu dabu, paši mediķi šaubās par šo masku drošību, un pats pandēmijas laika ekipējums kļūst apdraudošs – tas rada jaunu dabas piesārņojumu.
