Viss atkarīgs no vecuma 0
Uz jautājumu, cik ilgi pāris var gaidīt grūtniecības iestāšanos un kurā brīdī jānāk pie daktera, Juris Ērenpreiss atbild: “Tas atkarīgs no vecuma. Medicīnā neauglību kā diagnozi nosaka, ja pārim, kurš nelieto kontracepcijas līdzekļus un dzīvo regulāru dzimumdzīvi, viena gada laikā grūtniecība nav iestājusies.
Grūtniecības iestāšanos ietekmē arī sievietes vecums, jo pēc 30 gadiem olnīcu rezerves un to apaugļošanas spējas pamazām samazinās. Statistiski aprēķināts, ka pēc šā vecuma apaugļošanas spējas katru gadu krītas par 5%. Tāpēc, ja pie ārsta atnāk pāris, kam ir aptuveni 35 gadu un pusgadu nav iestājusies grūtniecība, viņiem neiesaka iet mājās, mēģināt vēl pusgadu un, ja arī tad nav iestājusies grūtniecība, ierasties uz izmeklējumiem. Protams, šajos gadījumos izmeklējumi tiek sākti ātrāk – sievietes bioloģiskais pulkstenis tikšķ, nepieciešamā ārstēšana jāveic daudz operatīvāk nekā tad, ja pārim ir tikai 20–25 gadi.”
Ieteikumi pirms sievietes apaugļošanas plānošanas
Ārsts Juris Ērenpreiss sniedz ieteikumus vīriešiem spermas kvalitātes uzlabošanai.
Pusgadu jeb divus spermatozoīdu veidošanās ciklus pirms plānotās grūtniecības vīrietim nevajadzētu lietot alkoholu, ja nu vienīgi retu reizi var atļauties pa kādai vīna glāzei.
Nesmēķēt! Ja šāds kaitīgs ieradums ir, no tā jātiek vaļā.
Vajadzētu izvairīties no sēklinieku pārkarsēšanas, teiksim, biežas iešanas pirtī, ilgstošas sēdēšanas. Nenēsāt apspīlētas apakšbikses, kas arī var pārkarsēt sēkliniekus. Jāņem vērā, ka spermatozoīdi var veidoties tikai 35 grādu temperatūrā. Ne velti sēkliniekiem ir speciāls dzesēšanas mehānisms, kas šo ķermeņa daļu visu laiku tur atbilstīgā temperatūrā.
Pārbaudīt, vai nav kādas infekcijas. To vajadzētu darīt, pat ja nav nekādu sūdzību par veselību, jo 70% vīriešu, kuriem tiek atrasti iekaisumi un infekcijas, neko nav jutuši. Diagnostikā izmanto nesāpīgas urīna analīzes – vajag aiziet pie androloga, urologa vai dermatovenerologa, kas izrakstīs nosūtījumu.
Mūsu klimatiskajā joslā dzīvojošajiem mēdz būt D vitamīna deficīts, it īpaši ziemas periodā. Tāpēc vīrietim jāpārbauda šā vitamīna līmenis. Tieši D vitamīns ir svarīgs dzimumhormonu sintēzē un spermas kvalitātes nodrošināšanā. Ja ir vitamīna deficīts, var lietot speciālos vitamīnu kompleksus. Par to jājautā ārstam vai farmaceitam.
Dažos gadījumos vīrietim nepieciešami uztura bagātinātāji, kas stimulē spermatozoīdu produkciju un uzlabo to kvalitāti. Šie līdzekļi satur speciālas aminoskābes, mikroelementus, taču nav lēti.
Neaizmirst izkustēties, pasportot – un tad uz priekšu!
Mana pieredze
Vilnis (34): “Pēc mākslīgās apaugļošanas mums piedzima meitiņa!”
Mēs ar sievu apprecējāmies, kad abiem bija teju trīsdesmit. Uzreiz pēc kāzām sapratām, ka mūsu gados ilgi domāt par bērna ieņemšanu nevajadzētu, tāpēc ļāvāmies dzimumdzīvei bez izsargāšanās. Pagāja pusgads, bet sievai grūtniecība tā arī nebija iestājusies. Arī vecāki sāka arvien uzstājīgāk teikt, ka nevarot vien sagaidīt mazbērnus, bet mēs viņiem melodami atbildējām, ka visam savs laiks – vēl jāpaceļo pa pasauli, jāizremontē dzīvoklis. Paši sākām apmeklēt ārstus. Ginekoloģe uzskatīja, ka sievai ar veselību viss kārtībā. Savukārt man spermogramma uzrādīja par maz spermatozoīdu, dakteris ieteica dzert vitamīnus, uztura bagātinātājus, varbūt palīdzēšot, bet, ja ne, būšot jādomā par mākslīgo apaugļošanu. Aptuveni pusgadu cerējām, ka viss varbūt izdosies, bet, neredzot panākumus, izšķīrāmies par labu mākslīgajai apaugļošanai. Protams, tas nebija lēts pasākums, bet bija tā vērts. Tagad mums ir gadu veca burvīga meitiņa. Par to, kādā veidā tikām pie bērniņa, nevienam, arī vecākiem, neteicām. Un nevienam tas nav jāzina. Ceram pēc pāris gadiem tādā pašā garā, ja neizdosies citādi, sagaidīt arī otru atvasīti.
Lelde (41): “Pēc ķīmijterapija vīram spermatozoīdu nav.”
Mums abiem ar vīru jāpateicas Dievam, ka ir dēls, jo vairāk bērnu nebūs. Pirms divpadsmit gadiem vīram tika atklāta Hodžkina limfoma. Viņš izgāja vairākus ķīmijterapijas kursus. Par laimi, vēzis ir veiksmīgi uzveikts, taču, lai kā mēs gribētu vēl kādu bērniņu, pie tā mums vairs netikt. Vīram sperma ir, bet nu jau bez spermatozoīdiem. Konsultējāmies ar ārstiem, un mums pateica, ka tā ir ķīmijterapijas ietekme.
Vineta (50): “Liktenim nepretojāmies, savu bērnu mums nav.”
Padomju gados medicīna šajā ziņā nebija diez ko attīstīta, iespējams, tieši tāpēc esam palikuši bez saviem bērniem. Jau bērnībā vīram bija konstatēts, ka viņam nav noslīdējuši sēklinieki. Tika veiktas operācijas, un seksuālā ziņā ar vīru viss kārtībā.
Kad gatavojāmies precēties, vīrs par savām veselības problēmām mani informēja, bet ko tad es, astoņpadsmitgadīgs skuķis, daudz no tā visa sapratu!
Sākumā bērniņu negribējām, bet, kad tam nobriedām, ilgu laiku grūtniecība neiestājās. Ginekologs teica, ka ar mani viss kārtībā un lai pārbaudīties aiziet otrā pusīte. Kad vīrs uztaisīja spermogrammu, izrādījās, ka tajā nav neviena spermatozoīda.
Protams, bija dažādas versijas, kā man tikt pie bērniņa, bet abi sapratām, ka mans dzīvesdraugs sveša vīrieša bērnu nekad nevarēs pieņemt un uzskatīt par savējo. Arī no bērnunama nevienu ņemt negribējām. Tā teikt, ja liktenis nav lēmis, neko darīt.
Spermogramma – kas tā tāda?
* Lai sagatavotos spermogrammai, vīrietim ieteicams 2–5 dienas iepriekš atturēties no dzimumdzīves un pirms procedūras apmeklēt tualeti, lai ar urīnu izvadītu baktērijas no urīnizvadkanāla.
* Analīzei nepieciešamo spermu iegūst masturbējot (šķidrumu ievada speciālā trauciņā).
* Spermogrammā vērtē ne vien spermatozoīdu skaitu (miljonus uz mililitru), formu, izmēru un kustīgumu, bet arī ejakulāta daudzumu, šķidruma īpatnības un pārmaiņas laikā (cik drīz tas kļūst šķidrāks), kā arī to, vai tajā nav piejaukumu.
