“Varbūt pienāks laiks un es kādreiz kādu vārdu pateikšu.” Krapsis patlaban jūtoties “morāli un fiziski sagrauts” 30
Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.
LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu.
Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.
Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.
Ņemot vērā abus kriminālprocesus, Krapsim IDB inkriminē divos Krimināllikuma pantos paredzētus nodarījumus – dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Krapsis žurnālistiem kategoriski noliedza jebkādu saistību ar, iespējams, pieļautajiem likumpārkāpumiem. Tāpat viņš vērsies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna ar lūgumu izmantojot ģenerālprokurora pilnvaras veikt uzraudzību šajos kriminālprocesos.
2019.gadā Krapsis sasniedza izdienas pensijas vecumu un viņam esot izteikti priekšlikumi doties pensijā, taču viņš nolēmis dienestu turpināt.
Krapsis gan vērsa uzmanību, ka spiedienu nav izjutis no VP priekšnieka Armanda Ruka un bijušā VP priekšnieka Inta Ķuža. Krapsis šādu spiedienu izjutis “savā ziņā no politiskās vides” un arī IDB ļoti tendenciozi izturoties pret viņu kā pret personu.
Krapsis gan nekomentēja, vai spiedienu izjutis no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV), atzīmējot, ka katrs viņa apgalvojums ir jāpierāda.
Ņemot vērā minēto, Krapsis patlaban jūtoties “morāli un fiziski sagrauts”, taču viņš turpināšot cīnīties par savām tiesībām un panākt taisnību. Tāpat viņš pārsūdzēšot piemēroto drošības līdzekli.
Likumā teikts, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Krapsis aģentūrai LETA vērsa uzmanību, ka pērn, neskatoties uz sāktajiem kriminālprocesiem un inkriminētajiem nodarījumiem, drošības dienesti viņam saglabājuši augstākās kategorijas atļauju pieejai valsts noslēpumam.
“Pēkšņā drošības līdzekļa par liegumu pildīt amata pienākumus izvēle rada neizpratni, ņemot vērā, ka drošības dienesti attiecībā uz atļaujas saglabāšanu ir pārbaudījuši manu profesionālo un privāto dzīvi. Speciālā atļauja man bija spēkā vēl līdz pat šodienai, kad VP, izpildot IDB lēmumu par drošības līdzekli, atstādināja no amata pienākumu pildīšanas, ” norādīja Krapsis.
IDB otrdienas pēcpusdienā aģentūrai LETA vien apliecināja jau zināmo, ka Krapsim IDB lietvedībā esošā kriminālprocesā ir piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz IDB piemēroto drošības līdzekli, VP priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Krapsis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Toreizējais VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks par Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku kļuva pērn februārī.
Uz šo laiku kā VP Galvenās kārtības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs nozīmēts VP Galvenās kārtības policijas priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.
IDB pērn jūnijā paziņoja, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu divos VP izsludinātajos iepirkumos, kas saistīti ar VP formastērpu un reprezentācijas un parādes formas tērpu iegādi.
LETA jau pērn jūnija sākumā ziņoja, ka VP saņēmusi jaunā dizaina formastērpus un pakāpeniski tie izsniegti policistiem.
Sākotnēji modes mākslinieka Bruno Birmaņa izstrādāto formastērpu komplektu apņēmās izgatavot divi pretendenti, taču beigās viens atteicās. Turklāt iepirkuma organizēšanā tika saņemta sūdzība, kuras izskatīšana aizņēma laiku, tāpēc tikai pērn oktobrī iepirkuma komisija par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu “SRC Brasa”.
Militārā ekipējuma ražošanas uzņēmums “SRC Brasa” pērn jūnijā paziņoja, ka likumsargi veikuši procesuālās darbības, taču uzņēmuma īpašniekiem un darbiniekiem toreiz neesot ticis piemērots aizdomās turētā statuss.
Publicēta: 11.05.2021 17