Varbūt pavisam… 0
Abi mani bērni tagad ir ārzemēs. Rudens pusē esmu nolēmusi pāris mēnešus padzīvot pie meitas Vācijā un pēc tam apmēram tikpat ilgi pie dēla Anglijā, kur palīdzēšu auklēt arī divus mazbērniņus. Ja uz šādu laiku braucu projām no Latvijas, vai man kādam par to ir obligāti jāpaziņo? Un kas jādara, ja izdomāšu pie kāda no bērniem palikt ilgāk vai pavisam? Helēna Krāslavas novadā
Nav svarīgi, uz cik ilgu laiku dodaties projām no Latvijas – par to ir jāpaziņo valsts iestādēm, lai zinātu, kur jūs var atrast, ja rodas tāda nepieciešamība. Ziņas jāsniedz arī tiem, kuri dodas pastrādāt ārzemēs, tostarp tiem, kuri izvēlējušies piedalīties brīvprātīgajā darbā, kā arī studentiem, kuri, piemēram, dažus mēnešus mācās Eiropas Savienības programmas “Erasmus” ietvaros.
Tātad, ja dodaties projām īslaicīgi (līdz trīs mēnešiem), derētu par to informēt Ārlietu ministrijas Konsulārā reģistra darbiniekus, kur jāsniedz šādas ziņas:
• vārds, uzvārds, personas kods;
• apdrošināšanas kompānija, ja esat apdrošināta;
• brauciena laiks, ārvalsts, apmešanās vietas adrese, tālrunis;
• personas vārds, uzvārds, kam paziņot, ja ar jums ārzemēs gadās kāda nelaime.
Ja dodaties projām uz ilgāku laiku vai pavisam, par to obligāti jāziņo tuvākajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļai. Krāslavas nodaļa atrodas Dīķu ielā 5, Krāslavā, LV-5600, tālr. 65623533 vai klientu informatīvais tālr. 8300.
Atgādinām, ka “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2. daļā ir teikts: ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šī izmaiņas izdarītas kādā ārvalstu institūcijā.
Tostarp Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu. Tas nozīmē, ka Latvija nevar ierobežot nedz savas valsts piederīgos, nedz ārzemniekus izmantot viņu tiesības brīvi izceļot, izņemot atsevišķus gadījumus, kas noteikti konvencijā saistībā ar valsts vai sabiedrisko drošību.
Tātad jums jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu un dokumentu, kas apliecina ārvalsts institūcijās reģistrēto faktu. Ārvalstīs izdotiem dokumentiem jābūt legalizētiem un tulkotiem valsts valodā atbilstoši “Dokumentu legalizācijas likumam” un “Valsts valodas likumam”.
“Repatriācijas likuma” 6. panta 8. punktā paredzēts, ka PMLP, pamatojoties uz kompetentu institūciju sniegtajām ziņām, pieņem lēmumu, ka cilvēkam nav šķēršļu izceļošanai no valsts. Visdrīzāk, ka Vācijā un Anglijā šāda izziņa nebūs nepieciešama, taču dažas valstis, piemēram, Izraēla, Ukraina, Baltkrievija, tādu var pieprasīt, tāpēc, pirms braucat projām, drošības pēc tomēr pārliecinieties, vai ieceļošanas un uzturēšanās dēļ šajā valstī nav jākārto arī kādas citas formalitātes.
Der atgādināt, ka šādu izziņu PMLP neizsniedz personām, kuras izceļo uz Krieviju, jo ar to nodarbojas Krievijas Federālais migrācijas dienests un tā pārstāvniecība Rīgā, kur jāiesniedz dokumenti pārceļotāja statusa iegūšanai.
