“Varbūt labāk uz kādu lauku skoliņu?” Kā otrgadniekus Latvijā “pastumj malā” 0
Latvijā ir daļa bērnu, kuriem, nenokārtojot 9. klases eksāmenus, obligāti jāpaliek uz otro gadu, jo likums paredz, ka pamata izglītība ir obligāta. Daļa eksāmenus vēlāk nokārto, daļa – paliek bez. “Aizliegtais paņēmiens” meklēja, kas notiek ar “obligātajiem otrgadniekiem”, atklājot, ka skolas lielākoties vēlas no viņiem atbrīvoties, lai būtu augstāk skolu reitingā. Tāpat raidījums ieskicēja iespējamu problēmas risinājumu – bērniem pabeigt pamatizglītību, mācoties profesiju arodskolā.
Otrgadnieku skaits varētu palielināties
Latvijā pamatskolā patlaban ir trīs centralizētie eksāmeni, kas jākārto visiem. Pēdējos divos gados, lai eksāmens tiktu ieskaitīts, bija jāiegūst 10%. Dati liecina, ka kopējais otrgadnieku skaits ir 729. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pērn norādīja, ka situācija uzlabojas, jo gadu iepriekš šādu otrgadnieku bijis 881.
Tomēr nākotnē otrgadnieku skaits varētu pieaugt, jo nokārtošanas standarts tiks pacelts no 10% uz 15%. “Aizliegtais paņēmiens” piemēroja standartu šī gada datiem, parādot, par cik vēl varētu pieaugt eksāmenus nenokārtojušo skaits.
Pērn ar šādu standartu – 15%, eksāmenus nebūtu nokārtojuši divas līdz trīs reizes vairāk skolēnu.
IZM prognozē, ka otrgadnieku skaits šogad varētu būt divas reizes lielāks – ap 1500 skolēnu.
“Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka aug arī no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits pamatskolā. Pirms diviem gadiem tie bija 1782 skolēni, pērn – jau 2322 jeb aptuveni katrs desmitais. Lai atbrīvotu no eksāmeniem, vajadzīgs neirologa vai psihiatra atzinums. No eksāmeniem atbrīvotie var turpināt mācības vidusskolā. Ikdienā skolās specializētās mācību programmas visās klašu grupās kopā apgūst vien aptuveni 7500 bērni, lielākoties tādi, kuriem ir mācīšanās traucējumi.
Skolā mammu mierina, bet viss nebija labi
“Aizliegtajam paņēmienam” savu stāstu pastāstīja kāda mamma, kura vēlējās palikt anonīma, tādēļ viņa nosaukta par Sanitu.
Viņas dēls palika uz otru gadu nenokārtota eksāmena dēļ. Tā kā grūtības ar mācībām dēlam bijušas agrāk, viņa prasījusi skolā, vai viss ir kārtībā. Skolā vienmēr atbildēts, ka viss būs labi. Atzīmju pasliktināšanos Sanita pamanījusi jau kovida laikā, bet pēc tam kļuvis sliktāk un sliktāk.
“Sākās baigi daudz tagad tās nesekmīgās atzīmes, un tad es gāju pie skolotāja. Viņš ir audzinātājs, matemātikas skolotājs viņam un vēl skolas direktors. Un es saku, ka, zināt, man nepatīk e-klase, saku – šobrīd tā e-klase izskatās tā, ka mūs izmetīs vispār no skolas ārā,” stāstīja Sanita.
Pati ar matemātiku viņa neesot uz tu, un grūti bijis novērtēt, cik problēma liela. Pēdējā gadā viņa prasījusi, vai tiešām viss kārtībā. Viņai atbildējuši, ka viss ir kārtībā. Dēls pārsniegšot 10%. Tomēr rezultātā bērns matemātikas eksāmenu nenokārtoja. Izrādījies, ka zēna zināšanas ir nulle. “Viņš ir nodevis praktiski baltu lapu. Un tad, kad es viņam saku, ka tur bija stress, viņš saka, ka es neko nemāku. Es neko nesaprotu,” norādīja Sanita.
Viņai ieteikts, ka dēlam jāiet uz citu skolu. Tomēr māte pieturējusies pie likuma, ka dēls var palikt tajā pašā skolā. Viņam nolīgts privātskolotājs, un tādējādi zēns skolu pabeidzis. Viņš tagad iestājies un mācās metālapstrādes vidusskolā.
Sanita pastāstīja: “Ļoti labas atsauksmes, grib paaugstināt viņam stipendiju par to, ka viņam ir atdeve, ka viņam ir attieksme. Un viņš ir ielikts kā klases vecākais.”
Tomēr otrgadnieka gads bija pārdzīvojumu pilns. Dēls arī bastojis stundas, jo bijis kauns.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka sistēmā vajadzīgi pilnveidojumi, ja skolu nepabeidz gandrīz 1000 bērnu. Bērna attīstībai jāpievēršas jau pirmsskolā. Tāpat jāpamana, ja kādam bērnam ir mācīšanās traucējumi.
Otrgadniekiem palīdz mentori
“Aizliegtais paņēmiens” runāja arī ar diviem otrgadniekiem. Oskars devīto klasi pabeidzis ar otro vai trešo reizi. Sācies ar strīdiem ģimenē.
“Mēs ar vecākiem ne pārāk labi komunicējām, tāpēc radās kaut kāds protests tieši pret vecākiem. Vecāku prasības, protams, bija skola. Katru dienu es dabūju dzirdēt par to, ka es slikti mācos. Esmu dabūjis arī iekšās kārtīgi par to. Es esmu sēdējis pie kontroldarba, man sencis ir devis iekšās arī par to, ka es nepareizi kaut ko pildu. Un ar to arī sākās. Bija svarīgāk iziet ārā ar čomu. Beigās jau aizgājis protests bija pret visu, kas uzspiež. Skola ir viena no tām vietām, kas tev uzspiež,” stāstīja Oskars.
Tad puisis sācis saieties ar kompāniju, kurā pīpē, lieto narkotikas.
“Tad sanāca, ka pirmo gadu es paliku devītajā… Biju atstāts uz otru gadu, tāpēc ka es nenoliku eksāmenu. Matemātikas eksāmena laikā es vienkārši noliku viņu malā, es aizgāju gulēt un pateicu “ejiet dirst” tai eksāmena vadītājai. Liku rokas uz galda, gāju gulēt, pēc tam nodevu tukšu lapu, pat vārdu, man liekas, neuzrakstīju. Pēc tam jau bija ielu periods, kad es dzīvoju pa ielām,” atcerējās Oskars.
Pieaugušie centušies situāciju risināt. Tomēr Oskars neuzskata, ka tas strādā. “Es esmu staigājis pie daudz psihologiem, bet vai tas kaut ko tieši palīdz – nē, es neuzskatu. Nu, tas ir tajā brīdī, ja tev nav motivācijas, tad ko viņi tev var palīdzēt?”
Oskars tomēr pabeidzis devīto klasi attālināti, kad viņu uz to pierunājis mentors. Attālinātās mācības jaunietim patikušas daudz labāk. Viņš stāstīja:
“Attālinātā skola… Tur var izmantot failus, tur var meklēt informāciju pats un darboties. Un tur ir izpēte, un tur nav jāiekaļ. Tur tev ir jāmāk operēt caur dokumentiem, kas tev ir sataisīti, lai tu ātri vari visam iziet cauri un saprast. Kamēr klātienē tev neļauj neko skatīties, nekas. Tev ir tipa jāiemācās, tev ir uzdevums iemācīties.”
Savukārt jaunietis Jānis pašlaik turpina mācības devītajā klasē, cerot to šogad pabeigt. Viņš saņēmis atbrīvojumu no eksāmeniem, jo ir konstatēti mācīšanās traucējumi. Tas noticis tad, kad ar viņu sācis strādāt sociālais darbinieks kopā ar mentoru. Pirms tam viņš divus gadus pavadījis 8. klasē. Grūtības sagādājusi ķīmija, matemātika un angļu valoda. Jāņa vecāki par bērnu lielu interesi nav izrādījuši, viņa māte lietojusi alkoholu. Tāpat zēns norādīja uz apcelšanu skolā.
“Daudzi negrib iet uz skolu, jo tur kāds apceļ vai visu laiku kāds aprunā. Vienkārši lietas, kas ir nepatīkamas. Piemēram, tas stress, ka jāstāsta priekšā visai klasei. Tev parādās stress, bailes un viss pārējais. Un tajās dienās es neaizeju uz skolu,” stāstīja jaunietis.
Liels atbalsts bijis mentors, jo bijis cilvēks, ar ko parunāt. Jānis vēlas sākt strādāt, vairāk fokusējoties uz darbu un naudas pelnīšanu. Augstāku izglītības līmeni iegūt viņš nevēlas.
Otrgadnieku skolas eksperiments
“Aizliegtais paņēmiens” ķērās arī pie eksperimenta, lai noskaidrotu, vai skolās pieņems otrgadnieku ar nenokārtotu eksāmenu matemātikā. Janvāris nav labākais laiks šim eksāmenam, bet eksperimenta vajadzībām otrgadnieks pirmo semestri cīnījies ar psiholoģiskiem pārdzīvojumiem. Apzvanītie novadi izvēlēti nejauši.
Smiltenes vidusskolā prasīja, vai bērnam nav atbrīvojuma no eksāmenu kārtošanas. Arī Bauskas novadā norādīja uz šo pašu iespēju. Bauskas novada Izglītības nodaļas speciāliste pirmsskolas un speciālās izglītības jomā Sandra Petrokaite gan arī piedāvāja: “Nu, reizēm ir jāsadod. Ja tās ir tādas blēņas, tad ir reizēm jādod varbūt tā sajust tam bērnam arī, ka viss jau nenotiek dzīvē tik vienkārši.”
Ja robi zināšanas ir lieli, tad iesaka meklēt privātskolotāja palīdzību.
Arī Mārupes novada izglītības pārvaldē prasa, vai bērnam nav atbrīvojuma no eksāmenu kārtošanas.
Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājas vietniece Erita Rutkovska norādīja, ka varbūt bērnam vajadzētu izvēlēties tālmācību. Turklāt Mārupes novads līdzfinansē privāto izglītību. Tālmācības skolās gan vidējie eksāmenu rezultāti ir krietni zemāki.
Iet tālmācībā piedāvā arī citās apzvanītajās skolās. Reizē tas ir veids, kā skolas novirza prom no sevis šādus otrgadniekus. Tajā pašā laikā privātajām skolām tas ir kļuvis par labu biznesu, kā uz otrgadniekiem nopelnīt.
Interesants piedāvājums bija Saldū. Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inesa Role piedāvāja diferencētu pieeju skolā, kurā ir mazāks bērnu skaits. “Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka piedāvātajā Blīdenes skolā 9. klases eksāmenus kārtoja tikai septiņi skolēni, bet Gaiķu pamatskolā – tikai divi. Nojaušams, ka otrgadnieks palīdzētu glābt šīs skolas.
Rīgā savukārt otrgadniekam uzreiz tiek piedāvāts doties uz Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolu, kur “ar šādiem bērniem jau strādā”.
Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa ieteica vēl dažas, bet pārējās esot pilnas.
Pēterkopa arī novērtēja, ka šajā skolā ir direktors vīrietis. “Varbūt vajag stingrāku roku, un tad direktors vīrietis parunā kā vīrs ar vīru.”
Rīgas 85. pamatskolas direktore Aiga Ozolniece “Aizliegtā paņēmiena” otrgadnieka tēvam aizrādīja, ka nokavēts semestris skolā, kā arī tiešā tekstā atklāja neņemšanas iemeslu. “Šobrīd viņu ņemt uz 9. klasi diezgan sarežģīti, ja jau ir skaidrs, ka viņš paliks uz otru gadu. Pēc tam, atvainojiet, mani Pēterkopas kundze mazgās, ka mums ir otrgadnieks, bet kāda tā vēsture? Tur jau neviens neskatās līdz,” sacīja Ozolniece.
LIZDA vadītāja Vanaga uzsvēra, ka nevajadzētu būt situācijai, kur kādam “tiek mazgāta galva” par skolas eksāmenu rezultātiem. “Jācer, ka šī prakse nav masveidīgi izplatīta, bet es nevaru nepiekrist tam, ka skolās šie rādītāji ir svarīgi. Šos rezultātus skatās, un šis kvalitātes monitorings arī izdara zināmu spiedienu uz skolas komandu, uz skolas vadību. Un arī mēs esam norādījuši kā arodbiedrība, ka ir jāpārtrauc uz skolām izdarīt spiedienu, cik tur sekmīgi, nesekmīgi un tā – jo kurā brīdī kurš izmēra? Piemēram, varbūt skolēns atnāk un viņam ir divas trīs balles. Bet skolas komanda panāk, ka viņam ir četras piecas. Bet tāpat turpina nosodīt. Varbūt tas jaunietis ir bēguļojis no skolas, bet komanda ir panākusi, ka viņš vispār nāk uz skolu, ka viņš apmeklē to skolu. Un tā nav darba kvalitāte?” izteicās Vanaga.
Arhitekta Reinholda Šmēlinga vārdā nosauktā vidusskola apzinās savu vietu. “Pamatskolas klasēs mēs orientējamies 7., 8., 9., klasē uz tiem jauniešiem, kuri viena vai otra, vai trešā iemesla pēc skolu nav beiguši. Šādu jauniešu mums pamatskolas klasēm ir apmēram 30–40%. Tie visi nāk no citām skolām. Varētu teikt, ka mēs zināmā mērā labojam pedagoģisko brāķi, ko sataisījuši citu skolu kolēģi,” stāstīja Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas direktors Jānis Japiņš.
Pašlaik šīs skolas devīto klašu grupā mācās 65 skolēni – 38 jeb aptuveni 60% no tiem, kas citās skolās palikuši uz otro gadu. Skolā esot liels pieprasījums, un visus nemaz nevarot uzņemt. Skola arī sadarbojas ar bērnunamiem, palīdzot šiem bērniem iegūt izglītību. “Latvija ir valsts, kura ir ļoti nabadzīga ar cilvēku resursiem. Mums ir jāpriecājas par katru cilvēku, kurš paliek Latvijā. Nav svarīgi, vai viņš mācās augstskolā vai viņš aiziet vadīt trolejbusu, cept maizīti, darīt jebkuru citu darbu. Mums pietrūkst strādājošo jebkurā nozarē, ne tikai skolā,” norādīja Japiņš.
Šajā skolā matemātikas eksāmena procents nav augsts, bet tajā pašā laikā pērn no 23 skolēniem eksāmenu nenokārtoja tikai pieci.
Tādējādi redzams, ka iekļaujošās izglītības postulāts paliek tikai vārdos, bet realitātē pastāv skolas otrgadniekiem.
Ko darīt ar otrgadniekiem?
“Aizliegtais paņēmiens” meklēja arī, ko darīt, lai otrgadnieku būtu mazāk. Pat ja viņi skolu nepabeidz, svarīgi, lai viņi netiktu izmesti no sabiedrības un iegūtu darbu.
Pēdējos gados vērienīgākā aktivitāte ir bijis projekts “Pumpurs” par Eiropas Savienības naudu, uz ko varēja pretendēt pašvaldības, lai, piemēram, savu novadu skolēniem, kuriem mācībās nav bijis spoži, nodrošinātu mentoru. Pērn šis projekts noslēdzies, tiesa, no šī gada vietā paredzēts jauns ar nosaukumu “Skola kopienā”. Arī šajā projektā ir atbalsts mentoriem un citam atbalsta personālam, lai jaunieši nepaliktu uz otru gadu. Kopējā summa līdz 2029. gadam – aptuveni 24 miljoni eiro, arī lielākoties Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Pašlaik sākta programmas detalizētāka izstrāde. Tomēr ir arī revolucionārāks plāns ar nosaukumu “Izlīdzināšanas gads”. Tas nozīmētu, ka, ja skolēns nav pabeidzis 9. klasi, viņš var iestāties kādā profesionālās izglītības iestādē un pabeigt gan 9. klasi, gan apgūt kādu arodu. Šādu ideju ļoti atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure stāstīja: “Profesionālās izglītības iestādes ir modernizētas. Viņās ir ieguldīti ļoti lieli finanšu līdzekļi, tās ir tehnoloģiski aprīkotas. Mums ir jāizmanto šis resurss. Ir jāveic grozījumi Profesionālās izglītības likumā, lai viņām būtu tiesības un pat pienākums uzņemt skolēnus, kuri nav nokārtojuši kādu no centralizētajiem eksāmeniem, paredzot tam atbalsta sistēmu. Lai viņi varētu apgūt vispārizglītojošos priekšmetus tur, kur nav veicies, un arī sākt apgūt profesionālās izglītības priekšmetus.”
Vēl arī LIZDA rosinājusi, lai netērētu otru mācību gadu, dot iespēju vēlreiz kārtot eksāmenu pēc iespējas drīzāk – vasarā.
“Tas bija arī mūsu priekšlikums, ka dod iespēju intensīvāk tam jaunietim iziet kādu šo mācību ciklu un kārtot. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā jauns eksāmens. Tas cilvēkresursu prasa, naudu prasa. Skaidrs, ka par šo nebūtu stāvā sajūsmā arī skolotāji, kuriem tad sanāk, ka ir atvaļinājumu laikā jābūt. Bet es esmu pārliecināta, ka būtu iespējams to loģistiku nokārtot tā, ka nav tas visās skolās, ka noteiktā vietā, laikā ir šis atkārtotais eksāmens. Un tā jau ir mūsu pieaugušo galvas sāpe – kā izdomāt maksimāli vienkāršotu, ērtu veidu,” skaidroja Vanaga.
