
Varbūt der ķiršus pārpotēt…? 0
“Kāpēc skābajiem ķiršiem lapotnē tik daudz nokaltušu zariņu? Pagājušajā un aizpagājušajā pavasarī rūpīgi izgriezām visus, kuros vairs nebija dzīvības, dažam kociņam gandrīz pusi vainaga! Tā kā drusku atkopās, bet šopavasar atkal tas pats! Ar ko tos vajadzētu miglot?
Varbūt mūsu ķiršu koki vienkārši ir pārāk veci un saauguši par biezu? Domāju, vecākajiem savi divi desmiti gadu jau varētu būt…” Elita L. Pļaviņu novadā
Ir divas slimības, kas var izraisīt ķiršu zaru kalšanu: kauleņkoku pelēkā puve, kas iedēvēta par ķiršu mēri, un bakterioze. Pazīmes abām ir ļoti līdzīgas – pavasarī brūnē ziedi, zari sveķo un kalst. Pavasarī vai vasaras sākumā bojātie zari laikus jāizgriež (15 – 20 cm zemāk par bojājuma vietu) un jāsadedzina. Stādījums pamatīgi jāizretina tā, lai koks no koka būtu vismaz 3 m attālumā. Svarīgi regulāri izpļaut apdobes, ieteicams tās mulčēt vai kā citādi uzturēt brīvas no nezālēm.
Smidzināšana ar fungicīdiem pret šīm slimībām īpaši nelīdzēs. Ja skābo ķiršu raža nav liela, der apsvērt, vai nebūtu lietderīgāk atstāt veselīgākās atvases un pārpotēt tās ar ziemcietīgāko saldo ķiršu šķirnēm, kas ir pietiekami slimībizturīgas, necieš no ķiršu lapbires. Uz skābajiem ķiršiem potēti, tie labi ražos, turklāt būs zemāka auguma nekā tas saldajiem ķiršiem raksturīgi.