ASV atzīst opozīcijas līderi par Venecuēlas pagaidu prezidentu 0
Masu protestos pret Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīmu sadursmēs ar policiju pēdējās divās dienās gājuši bojā vismaz 13 demonstranti. Maduro paziņojis, ka pārtrauc diplomātiskās attiecības ar ASV, jo prezidents Donalds Tramps atzinis par Venecuēlas pagaidu prezidentu opozīcijas līderi Huanu Gvaido.
Krievija turpina atzīt Maduro režīmu
Televīzijas uzrunā no prezidenta pils Maduro apsūdzēja opozīciju apvērsuma mēģinājumā ar ASV atbalstu. Krievija, kas saņēmusi Maduro piekrišanu militārās bāzes izveidošanai Venecuēlā, paziņojusi, ka turpina atzīt Maduro kā prezidentu, un brīdinājusi ASV pret militāru iejaukšanos.
ASV darījusi zināmu, ka neievēros Venecuēlas prasību ASV diplomātiem atstāt valsti 72 stundās. Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņojis, ka prezidenta Trampa administrācija neatzīst “bijušā prezidenta” Nikolasa Maduro varu. Huanu Gvaido kā Venecuēlas pagaidu prezidentu atzinušas arī Kanāda un Francija, ziņo aģentūra “Reuters”.
Analītiķi atzīmē, ka šobrīd nav skaidrs, vai Maduro pārtraucis diplomātiskās attiecības arī ar Otavu un Parīzi, vai tas ir tikai viņa dusmu izvirdums, lai pazīmētos medijos, kas kritizē Ameriku un Rietumus. Virkne Latīņamerikas valstu, tostarp Brazīlija, Kolumbija, Argentīna, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Panama, Paragvaja un Peru, jau paziņojušas, ka atbalsta Gvaido kā Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Urugvaja, Bolīvija un Kuba paziņojušas, ka neatbalsta varas maiņu Venecuēlā, bet Meksika apņēmusies saglabāt neitralitāti attiecībās ar Karakasu. Par Gvaido atzīšanu paziņojis arī Amerikas Valstu Organizācijas ģenerālsekretārs Luiss Almagro.
Briselē Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka “atsķirībā no Maduro” Gvaido pārstāvētajai Nacionālajai asamblejai ir “Venecuēlas pilsoņu dots demokrātisks mandāts”.
“Venecuēlas tauta ir masveidā aicinājusi uz demokrātiju un iespēju brīvi noteikt savu likteni,” ES vārdā paziņoja bloka augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, aicināja sarīkot “brīvas un ticamas vēlēšanas” šajā valstī.
Gvaido sola sarīkot likumīgas vēlēšanas
Opozīcijas kontrolētās Nacionālās asamblejas spīkers Gvaido pasludinājis sevi par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, simtiem tūkstošu demonstrantu uzgavilējot viņam mītiņā Karakasā.
Trešdienas saiets bija grandiozs, jo tika atzīmēta arī gadskārta kopš pēdējās militārās diktatūras gāšanas Venecuēlā 1958. gadā. Spriedze valstī nemitīgi pieauga kopš Maduro otrās sešu gadu prezidentūras sākuma 10. janvārī pēc uzvaras vēlēšanās, ko opozīcija boikotēja un ārzemju novērotāji atzina par viltotām.
Gvaido solīja izveidot pārejas valdību, līdz tiks sarīkotas likumīgas vēlēšanas, lai izbeigtu Maduro “marksistisko diktatūru” un tās izraisīto finanšu krīzi un ekonomisko haosu, kas pēdējos gados licis pamest dzimteni vismaz trim miljoniem venecuēliešu.
Analītiķi atzīmē, ka Venecuēlas armija līdz šim bijusi prezidenta Maduro pusē. Lai gan sākotnēji opozīcijas protesti Karakasā noritēja visumā mierīgi, nav apstiprinājies, ka drošības spēki ievērotu Gvaido aicinājumu pievienoties Maduro pretiniekiem un nevērsties pret viņiem ar spēku. Izklīdinot demonstrantus Barinas pilsētā valsts rietumos, no drošībnieku lodēm gāja bojā četri cilvēki. Vēl trīs tika nogalināti nemieros Sankristobalas pilsētā.
Cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” apsūdzējusi Maduro valdību “ložu lietošanā, lai apklusinātu tos, kas likumīgi pieprasa savu cilvēktiesību ievērošanu”. “Protests Venecuēlā nevar tikt pielīdzināts nāvei,” paziņoja organizācijas Amerikas biroja direktore Ērika Gevara-Rosa.
35 gadus vecais Huans Gvaido vēl pirms mēneša, kad tika izraudzīts par Venecuēlas parlamenta spīkeru, bija pazīstams tikai šaurā opozīcijas politiķu lokā.
Viņš dzimis septiņu bērnu ģimenē ostas pilsētā Lagvairā. Gvaido bija 15 gadi, kad valstī pie varas 1999. gadā nāca Maduro priekšgājējs armijas virsnieks Hugo Čavess. Togad lietus izraisīja milzu plūdus, kas aizskaloja lielāko daļu Lagvairas mitekļu, bojā ejot desmitiem tūkstošu cilvēku.
Gvaido un viņa ģimene izdzīvoja, taču iedzīvotājos auga neapmierinātība ar valdības nespēju palīdzēt traģēdijā cietušajiem, un viņš nolēma pievērsties politikai. Gvaido studēja inženierzinātnes vietējā universitātē un vēlāk ieguva zinātnisko grādu Džordža Vašingtona universitātē ASV un Venecuēlas Augstākajā administrācijas skolā. Jau studiju laikā Gvaido piedalījās protestos pret toreizējā prezidenta Čavesa centieniem kontrolēt medijus. 2009. gadā Gvaido kopā ar opozīcijas līderi Leopoldo Lopesu izveidoja centrisko politisko partiju “Tautas griba”.
Lopess, kurš šobrīd atrodas mājas arestā, bija Gvaido politiskais mentors, ziņo aģentūra “Bloomberg” . 2011. gadā Gvaido tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā (parlamentā), kur no 2016. gada pārstāv savu dzimto štatu Vargasu. Maduro režīma drošībnieki arestēja Gvaido dažas dienas pēc viņa ievēlēšanas par parlamenta spīkeru 5. janvārī, taču jau drīz viņš tika atbrīvots. Gvaido aicinājis armiju pārtraukt atbalstīt Maduro, solot amnestiju karavīriem, kas tā rīkosies.
Eksperti atzīmē, ka stāvokļa stabilizāciju valstī var sarežģīt Augstākās tiesas nostāja, kur vairākumā esošie Maduro režīma lojālisti paredz ierosināt izmeklēšanu par Nacionālās asamblejas darbību.
