Varastrīce pasaules futbola olimpā 0
Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) kongresā Šveicē FIFA prezidenta amatu izdevies saglabāt 79 gadus vecajam Zepam Blateram, taču pasaulē populārākās sporta spēles vadības prestižam lielu kaitējumu nodarījis kukuļņemšanas skandāls un vairāku organizācijas amatpersonu aresti.
Balsojumu izšķir “naudas tonnas”
Pirms FIFA prezidenta vēlēšanām Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī aicināja Blateru atkāpties no sava amata, taču viņš tika ievēlēts ar Karību baseina, Okeānijas un Āfrikas valstu futbola federāciju pārstāvju atbalstu. “Viņš piešķīra gandrīz simtam mazo valstu balsstiesības un iedeva tonnu naudas katrai,” balsojumu FIFA kongresā par Blateru raksturojis Čikāgas konsultāciju firmas “Sports Corp” izpilddirektors Marks Ganiss. 209 FIFA delegāciju balsojumā Blaters ieguva 133 balsis, bet viņa vienīgais sāncensis, Jordānijas princis Ali bin Huseins – 73 balsis. FIFA ģenerālsekretārs Žeroms Valkē norādījis, ka Krievijai un Katarai netiks atņemtas tiesības rīkot attiecīgi 2018. un 2022. gada Pasaules kausa finālturnīrus, lai gan informācija liecina, ka šīs valstis iespēju rīkot sacensības varētu būt ieguvušas ar korupcijas palīdzību. Blaters ticis bargi kritizēts par Pasaules kausa rīkošanas piešķiršanu Krievijai un Katarai. Neraugoties uz to, Blaters izteicis atbalstu abu čempionātu rīkošanai. Šī gada vēlēšanu priekšvakarā FIFA piedzīvoja lielāko satricinājumu Blatera valdīšanas laikā. Pāris dienas pirms izšķirošā balsojuma tika aizturētas augsta līmeņa FIFA amatpersonas un veikta kratīšana organizācijas galvenajā mītnē Cīrihē. Amatpersonu aresti veikti saistībā ar kukuļdošanu cīņā par 2010. gada Pasaules kausa finālturnīra organizēšanas tiesībām, kur atklāta korupcija. Izmeklēšana turpinās, un netiek izslēgts, ka nelikumīgās darbībās iesaistīti arī Pasaules kausa finālturnīru rīkotāji Krievijā un Katarā. Pēc Blatera pārvēlēšanas FIFA prezidenta amatā no dalības organizācijas izpildkomitejā atteicies Anglijas Futbola asociācijas viceprezidents Deivids Gils. Futbola dzimtenes pārstāvis Gils norādīja, ka strādāt FIFA izpildkomitejā, kamēr to vada Blaters, viņam nav pieņemami. “Neredzu veidu, kā pasaules futbolā var notikt pozitīvas pārmaiņas, kamēr Blaters saglabā savu amatu,” teica Gils, kurš turpinās darboties FA un UEFA.
“Pasaules kauss” pret “Tīro kausu”?
Nav izslēgts, ka UEFA, virkne vadošo futbola lielvalstu Dienvidamerikā un ASV, kur varētu tikt rīkots 2026. gada Pasaules kauss, varētu izlemt boikotēt 2018. gada turnīru Krievijā un rīkot citas sacensības, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Šim turnīram jau dots nosaukums “Tīrais kauss”. Pasaules spēcīgākie un bagātākie futbola klubi un naudīgākie televīzijas skatītāji, kas interesē reklāmdevējus, mīt valstīs, kas iestājās par Blatera atkāpšanos.
Konstantinovas pilī Sanktpēterburgā, kur 25. jūlijā paredzēta FIFA Pasaules kausa komandu izloze, varētu būt daudz tukšu vietu. Blatera pārvēlēšanu FIFA prezidenta amatā kaismīgi aizstāvējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš nodēvējis pēc ASV varasiestāžu prasības veikto FIFA amatpersonu arestu un viņu bankas rēķinu iesaldēšanu par Rietumu sazvērestību. Lielākā daļa no FIFA 5,72 miljardu dolāru ienākumiem laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam iegūta no televīzijas pārraižu tiesību pārdošanas un reklāmas līgumiem Eiropas valstīs un ASV, kas prasa veikt reformas FIFA darbībā. UEFA prezidents Mišels Platinī, bijusī Francijas izlases zvaigzne, neaplaudēja pēc Blatera pārvēlēšanas. Jau pirms balsošanas viņš paziņoja, ka UEFA “ir atvērta visām izvēlēm” un lems par tālāko rīcību apspriedē Berlīnē, kur 6. jūnijā notiks Čempionu līgas finālspēle. Portugāles futbola zvaigzne Luišs Figu atsauca savu kandidatūru FIFA prezidenta amatam, protestējot pret Blatera “diktatūru” un pieprasot “brīvu, tīru un demokrātisku” futbolu. Trīspadsmit no 32 valstīm, kas piedalās Pasaules kausā (plus Krievija kā turnīra rīkotāja 2018. gadā), ir no Eiropas, un UEFA ir astoņas no 25 vietām FIFA izpildkomitejā. Pēc uzvaras FIFA prezidenta vēlēšanās Blaters paziņoja, ka “Okeānijas valstu futbola federācijām vajadzētu būt plašāk pārstāvētām FIFA izpildkomitejā”. Eksperti uzskata, ka šo mazo salu valstu pārstāvji varētu palīdzēt Blateram noturēt FIFA vadību vēl labu laiku, taču konflikts FIFA ir neizbēgams. Sacensību nosaukums “FIFA Pasaules kauss” ir nostiprināts ar prečzīmi, taču, ja UEFA boikotē turnīru vai atšķeļas no FIFA un to atbalsta ASV un Dienvidamerikas futbola lielvalstis, Pasaules kauss var zaudēt prestižu. Blaters paudis pārliecību, ka “viņiem vajag FIFA un FIFA vajag UEFA”. Taču televīzijas sabiedrības un reklāmdevēji var nevēlēties maksāt par spēļu pārraidēm, ko vēro niecīga auditorija. Ar UEFA ziņu Eiropas klubi, kuros spēlē vairākums pasaules labāko futbolistu, varētu ignorēt FIFA noteikumus un neatlaist spēlētājus uz nacionālajām izlasēm Pasaules kausa izcīņā. Diskusija par pasaules futbola nākotni pēc skandalozā FIFA kongresa Cīrihē nebūt nav beigusies, paziņojis Anglijas Futbola asociācijas priekšsēdis Gregs Daiks. ASV Federālā izmeklēšanas biroja darbinieki konfiscējuši kaudzēm dokumentu FIFA mītnē Cīrihē un aizturējuši virkni augsta ranga amatpersonu. Britānijas bankas “Barclays”, “Standard Chartered” un “HSBC” sākušas iekšēju izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai tās izmantotas naudas pārskaitīšanai korumpētiem FIFA ierēdņiem, ziņo raidsabiedrība BBC. Vairāki Britānijas valdības ministri paziņojuši, ka valsts Futbola asociācijai būtu jāapsver, vai piedalīties 2018. gada Pasaules kausā, kas paredzēts Krievijā.
