Britu leiboristi izrauga kreiso sociālistu Džeremiju Korbinu par partijas vadītāju 0
Kreisā sociālista un renacionalizācijas politikas piekritēja Džeremija Korbina ievēlēšana par Leiboristu partijas vadītāju iezīmē atteikšanos no bijušā premjerministra Tonija Blēra jauno leiboristu kustības centriskās ievirzes, kas savulaik deva partijai trīs uzvaras parlamenta vēlēšanās. Daļa analītiķu brīdina, ka Korbina ievēlēšana varētu sašķelt leiboristus, taču veicinātu partijas atgriešanos pie savām saknēm.
Sašķeltas partijas neiegūst varu
Partijas vadītāja vēlēšanās, sacenšoties četriem kandidātiem, Korbins guva pārliecinošu uzvaru, savācot 59,5% balsu. “Jauno leiboristu kustība ir mirusi,” pēc Korbina uzvaras rakstīja avīze “The Daily Telegraph”, piebilstot, ka mirusi nav Leiboristu partija, bet gan “blērisms, ko beidzot ir nogalējis Džeremijs Korbins”. “Sarkans un aprokams” – vēstīja virsraksts konservatīvajā “The Daily Mail”, bet sociālistu laikraksts “The Morning Star” jūsmoja: “Džeremijs uzvar,” piebilstot, ka Korbins ieguva vairāk balsu partijas vadītāja vēlēšanās nekā Blērs 1994. gadā. Laikraksts “The Guardian” salīdzina Korbina ievēlēšanu ar politisku zemestrīci, kuras jauda pārsniedz Rihtera skalu, īpaši atzīmējot agrāk politikā neiesaistīto jauniešu lomu viņa kampaņā. Kad viņš pirms trim mēnešiem pieteica savu kandidatūru, aptaujas liecināja, ka tikai viens no 200 leiboristiem atbalstītu Korbinu partijas līdera amatā. Taču viņš uzvarēja, vairojot atbalstītāju pulku ar aicinājumu pret bargo taupības politiku un solījumu likvidēt Britānijas kodolarsenālu un renacionalizēt dzelzceļus un galvenos komunālo pakalpojumu uzņēmumus. Korbins jau sācis veidot leiboristu ēnu kabinetu, kur būs daudz jaunu seju, jo vairāki ēnu kabineta ministri atteikušies strādāt viņa vadībā. Iezīmējot stila maiņu, Korbins aicinājis savus atbalstītājus sūtīt jautājumus, kurus viņš uzdos premjerministram Deividam Kemeronam iknedēļas jautājumu sesijā parlamentā. “Es gribu būt jūsu balss. Ko jūs gribat vaicāt Deividam Kemeronam?” Korbins raksta e-pasta vēstulē. Bijušais leiboristu līderis Edvards Milibends aicinājis partiju saglabāt vienotību pēc Korbina uzvaras, ko apsveikušas kreisās partijas “Syriza” Grieķijā un “Podemos” Spānijā. Leiboristu partijas konferencē nedēļas nogalē ne visi bija sajūsmā par Korbina uzvaru. Vairāki leiboristu ēnu kabineta ministri paziņojuši, ka nestrādās Korbina vadībā. Ekspremjera Blēra kabineta bijusī ministre Mārgareta Beketa intervijā raidsabiedrībai BBC brīdināja, ka “sašķeltas partijas neiegūst varu”.
Aktīvākais leiboristu disidents
Analītiķi atzīmē, ka Korbina kampaņā veiksmīgi izmantota protesta kustību ietekme un sociālo mediju iespējas. “Leiboristu līdera ievēlēšanu pavadīja patiesa kņada un satraukums,” raksta “DT”, gan secinot, ka iznākums varētu būt partijas politiska pašnāvība. Korbins jau gadu desmitiem ir pazīstams kā citādi domājošais, kurš iebildis daudzām bijušā premjerministra Blēra politiskajām nostādnēm. Korbina balsojumi parlamentā liecina, ka viņš bijis aktīvākais leiboristu disidents, kurš aptuveni 500 reizes balsojis pret partijas frakcijas līdera prasīto “pareizo” nostāju. 2003. gadā viņš rīkoja plašu demonstrāciju pret Blēra lēmumu iesaistīt Britāniju karā pret Irāku. Tagad Korbins paziņojis, ka grib atvainoties par Britānijas lomu Irākas karā, un licis saprast, ka pretosies premjerministra Kemerona lēmumam iesaistīt Britāniju ASV gaisa triecienos Sīrijā. Viņš pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvis un savulaik aktīvi darbojies kustībā pret aparteīdu Dienvidāfrikā, prasījis Čīles bijušā diktatora Pinočeta sodīšanu un paudis atbalstu apvienotai Īrijai. Korbins izteicies, ka personiski gribētu, lai Britānija kļūtu republika, taču atzinis, ka “šī nav cīņa, kurā esmu iesaistījies”. Ekspremjers Blērs pirms partijas balsojuma publiski brīdināja, ka Korbins būtu “vēlēšanu nelaime” un ka viņa atbalstītāji mēģina radīt “Alises brīnumzemes pasauli”, izvairoties no skarbajiem lēmumiem, kas nepieciešami politikā. Kreisās ievirzes žurnāls “The New Statesman” atzīmē, ka Blēra jaunie leiboristi, kas bija pie varas no 1997. līdz 2010. gadam, bija daļa no politiķu šķiras, kam vara ir svarīgāka nekā principi.
Sevi dēvē par “demokrātisku sociālistu”
Par Leiboristu partijas līderi ievēlētais Džeremijs Korbins dzimis 1949. gadā Čipenhemā, Viltšīras grāfistē. Bijis trīs reizes precējies, audzinājis trīs bērnus. Neilgi mācījies Londonas Politehniskajā skolā, tad sācis strādāt arodbiedrībās. 1974. gadā ievēlēts Heringijas pašvaldībā, kopš 1983. gada deputāts britu parlamentā, kur pārvēlēts septiņas reizes. Korbins atbalsta dzelzceļu un komunālo uzņēmumu renacionalizāciju, slēgto ogļu šahtu atvēršanu; apkaro firmas, kas nemaksā nodokļus vai saņem nepamatotas atlaides; prasa atcelt mācību maksu universitātēs un atjaunot pabalstus studentiem; atbalsta vispārēju kodolatbruņošanos un kodolraķešu “Trident” programmas atcelšanu, finansējuma palielināšanu atjaunojamās enerģijas projektiem. 2009. gadā, kad tika izmeklēts skandāls par daudzu likumdevēju nepatiesi uzrādītajiem tēriņiem par izdevumiem biroja uzturēšanai un mitekļa īrei Londonā, tika atklāts, ka no 650 parlamenta deputātiem Korbins vistaupīgāk rīkojies ar nodokļu maksātāju naudu, pieprasot vismazāko kompensāciju, rakstīja “Islington Gazette”. “Es netērēju daudz naudas, jo dzīvoju pieticīgi,” saka Korbins, kurš brauc ar divriteni, kuram nav auto un kurš jau pusgadsimtu ir veģetārietis.
Korbins paziņojis, ka NATO vainojama Ukrainas krīzē un rakstā “NATO kareivīgums apdraud mūs visus” avīzē “The Morning Star” nodēvējis Krievijas darbības kā “neizprovocētas”. Viņaprāt, tā varbūt bijusi kļūda atļaut bijušajām Varšavas līguma valstīm pievienoties NATO. “NATO ekspansija un Krievijas ekspansija – viena noved pie otras, un viena ataino otru.” Korbina viedokli par Ukrainu, Krieviju un NATO asi kritizējuši vairāki analītiķi. “Korbina izteikumi ir vēlme panākt samierināšanos ar Krieviju, upurējot Ukrainu,” uzskata britu publicists Edvards Lūkass.
