Varastrīce Igaunijas valdībā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesaskaņas valdošajā koalīcijā pamudināja Igaunijas premjerministri un Reformu partijas līderi Kaju Kallasu pagājušās nedēļas nogalē lūgt valsts prezidentu Alaru Karisu atbrīvot no amata visus Centra partijas ministrus un ierosināt sākt koalīcijas veidošanas sarunas ar pašlaik opozīcijā esošajām partijām “Tēvzeme” un Sociāldemokrātisko partiju.
Igaunijai nepieciešama stabila valdība
No amata atcelti Centra partijas ministri: Jāks Ābs (valsts pārvalde), Tanels Kīks (veselība un nodarbinātība), Eva Marija Līmetsa (ārlietas), Tāvi Āss (ekonomika un infrastruktūra), Kristians Jāni (iekšlietas), Erki Savisārs (vide) un Tīts Teriks (kultūra).
“Igaunijai tagad vairāk nekā jebkad ir nepieciešama funkcionējoša valdība, kas balstīta kopīgās vērtībās. Drošības situācija Eiropā neatstāj man kā premjerministrei nevienu iespēju turpināt sadarību ar Centra partiju, kas līdzās iekšējai šķelšanai nespēj Igaunijas intereses likt augstāk par partijas un tās dažādo spārnu interesēm,” lēmumu pamatoja Kallasa. Premjerministre atzina, ka valdībai izšķirīgs brīdis bijis balsojums parlamentā, kad Centra partija kopā ar opozīcijā esošo Konservatīvo tautas partiju (EKRE) neatbalstīja pirmsskolas izglītības likumprojektu, kas paredzēja izglītību tikai igauņu valodā, lai gan iepriekš valdībā tas bija guvis vienbalsīgu atbalstu. “Uzskatu, ka 24. februāris [kad Krievija sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā] un Krievijas pastrādātais genocīds Ukrainā ir atvēris acis visām politiskajām partijām Rīgikogu, cik Igaunijas neatkarībai nozīmīga ir mūsu vienota izpratne par apdraudējumiem, kas mums rodas kā Krievijas kaimiņvalstij. Diemžēl izrādījās, ka Rīgikogu ir divas partijas, kuras pat pašreizējā situācijā nespēj saņemties un aizsargāt mūsu neatkarību un konstitucionālās vērtības,” teica premjerministre.
Kallasa uzsvēra, ka, kļūstot par premjerministri pagājušā gada janvārī, viņa solīja savus spēkus veltīt Igaunijas tautas nākotnes nodrošināšanai.
“Šo nākotni mēs nodrošināsim, ne tikai palielinot militāros izdevumus, bet, pirmkārt un galvenokārt, veidojot mūsu tautas vienotību un nelokāmu vēlmi aizsargāt mūsu neatkarību. Priekšnoteikums un pamatakmens tam ir igauņu valodas prasme. Situācijā, kad Centra partija aktīvi strādā valdībā pret Igaunijai vissvarīgākajām pamatvērtībām, mēs nevaram vairs turpināt sadarbību ar to,” viņa teica. Premjere atgādināja, ka no Centra partijas ministriem tikai Līmetsai un Jāni ir atļauja piekļūt NATO slepenajai informācijai, kas apgrūtina valdības darbu kara apstākļos. Kallasa paziņoja, ka ir ierosinājusi partijai “Tēvzeme” un sociāldemokrātiem sākt sarunas par jaunas valdības koalīcijas veidošanu. “Igaunijai ir nepieciešama stabila valdība, kas var risināt lielos izaicinājumus, ar kuriem saskaras valsts,” uzsvēra Kallasa.
Gaidāmas atbildīgas sarunas par koalīcijas veidošanu
Igaunijas ziņu vietne “Delfi” atgādina prezidenta Alara Karisa Igaunijas Neatkarības dienas runā sacīto, ka “politiķa galvenajam kapitālam jābūt ticamībai, uzticamībai, zināšanām”. Prezidents Kariss uzsvēris, ka šobrīd nav īstais laiks vainīgo meklēšanai, jo ģeopolitiskās situācijas, drošības situācijas un enerģētiskās situācijas problēmu risināšanai Igaunijai ir nepieciešama lemt spējīga valdība. Viņš norādīja, ka trīs līdz četru mēnešu laikā gaidāma sociāli ekonomisko problēmu saasināšanās, kad energoresursu sadārdzinājums apgrūtinās cilvēku spējas apmaksāt ikdienas rēķinus, tādēļ gan valdībai, gan parlamentam ir daudz darāmā.
Igaunijas prezidents paziņojis, ka pēdējo dienu laikā ir runājis ar parlamentā pārstāvētajām partijām un saņēmis apliecinājumu, ka tās saprot situācijas nopietnību. Vietu sadalījums parlamentā nozīmē, ka koalīciju var izveidot gan Reformu partija, gan Centra partija. Kariss pieļāva, ka abas koalīcijas partneres vēl var atrast veidu, kā turpināt sadarbību.
Maija vidū Igaunijas parlaments, atbalstot valsts papildbudžetu, izteica arī uzticību valdībai. Tomēr jau ilgāku laiku koalīcijā valda nesaskaņas. Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā tika izveidota pagājušā gada janvārī. Pirms tam valdības koalīciju veidoja Centra partija, EKRE un partija “Tēvzeme”. Šī koalīcija izjuka, kad Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra “Kredex” piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam “Porto Franco”.
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai – 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai – 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai “Tēvzeme” – 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai – 10 vietas un viens deputāts ir neatkarīgs.
Partija “Tēvzeme”, kas saņēmusi piedāvājumu iesaistīties jaunas valdības koalīcijas veidošanā gan no premjeres Kajas Kallasas vadītās Reformu partijas, gan Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas, nesteigsies izdarīt galīgo izvēli, vakar paziņojis tēvzemiešu līderis Helirs Sēders. Sociāldemokrātiskās partijas valde un parlamenta frakcija nolēmusi pieņemt Reformu partijas uzaicinājumu, taču ar nosacījumu, ka sarunās piedalīsies arī partija “Tēvzeme”.
