“Šis nav militārs apvērsums.” Armēnijā notiekošo varastrīci uzmanīgi vēro Krievijā un Turcijā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Armēnijas prezidents Armens Sarkisjans atteicies parakstīt premjerministra Nikola Pašinjana rīkojumu par armijas ģenerālštāba priekšnieka atcelšanu no amata, padziļinot politisko krīzi pēc Armēnijas un Azerbaidžānas sešu nedēļu ilgā bruņotā konflikta Karabahā pagājušajā gadā.
Premjerministra un armijas pretstāve
Armijā un sabiedrībā briestot neapmierinātībai ar premjerministra Pašinjana darbību, armija pieprasījusi premjera un viņa vadītās valdības atkāpšanos. Analītiķi atzīmē, ka aicinājumi Pašinjanam atkāpties tikuši izteikti arī agrāk, bet šī bija pirmā reize, kad militārpersonas publiski pieprasīja viņa atkāpšanos.
Pašinjans apsūdzējis armiju apvērsuma mēģinājumā un paziņojis par ģenerālštāba priekšnieka Onika Gasparjana atcelšanu no amata. Ģenerālštāba priekšnieka atcelšanai formāli ir vajadzīgs prezidenta apstiprinājums, taču valsts galva paziņojis, ka šāds solis ir antikonstitucionāls, un piebildis, ka armijai jāturas ārpus politikas, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju, kas bija sapulcējušies mītiņā Erevānas centrā, apsveica prezidenta lēmumu ar aplausiem pēc tā izziņošanas. Premjerministrs var atkārtoti nosūtīt prezidentam apstiprināšanai rīkojumu par ģenerālštāba priekšnieka atlaišanu, kas prezidentam vai nu jāparaksta, vai jānosūta izvērtēšanai Konstitucionālajā tiesā.
Pašinjans paziņojis, ka atkārtoti iesniegs šo rīkojumu izskatīšanai prezidentam. Ja prezidents Sarkisjans neparaksta rīkojumu un arī nenosūta to uz Konstitucionālo tiesu, premjera dekrēts stājas spēkā.
“Bruņotajiem spēkiem jāsaglabā neitralitāte politiskajās lietās,” teikts prezidenta kancelejas paziņojumā, piebilstot, ka “kara dēļ šodien vairāk nekā jebkad bruņotajiem spēkiem vajadzīgs mūsu atbalsts un uzmanība”.
Politisko krīzi Armēnijā uzmanīgi vēro Krievijā un Turcijā, kas jau gadsimtiem konkurē par ietekmi Dienvidkaukāzā, kas ir stratēģiski nozīmīga teritorija, kur atrodas Azerbaidžānas naftas un gāzes cauruļvadi, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Valstī saasinās iekšējs konflikts
Sabiedrības protesti, pieprasot premjerministra Pašinjana atkāpšanos, izcēlās pagājušā gada novembrī, kad viņš bija spiests parakstīt pamiera vienošanos, izbeidzot sešu nedēļu ilgo karu ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas apgabalu, kur dzīvo galvenokārt armēņi, bet kas vēl padomju laikā ticis iekļauts Azerbaidžānas sastāvā.
Pēc pamiera noteikumiem Armēnija zaudēja kontroli pār Azerbaidžānas teritoriju, ko tā bija pārvaldījusi gandrīz 30 gadus. Prasība Pašinjanam atkāpties pieņēmās spēkā, kad prezidents noraidīja viņa prasību par armijas ģenerālštāba priekšnieka atlaišanu.
Protesta mītiņā Erevānā opozīcijas politiķe Naira Zograbjana, kura kādreiz bija žurnāliste laikrakstā, ko vadīja Pašinjans, kritizēja premjerministru.
“Šis nav militārs apvērsums. Šī ir domu, saprāta, mīlestības revolūcija, kurā mēs uzvarēsim,” viņa paziņoja, demonstrantiem uzgavilējot. Politisko pretstāvi Armēnijā saasina apstāklis, ka Pašinjans, kurš nāca pie varas 2018. gadā pēc masu protestiem pret valdības korumpētību, ir spējis saglabāt savu atbalstītāju loku.
Analītiķi atzīmē, ka šādā situācijā nav izslēgts iekšēja konflikta uzliesmojums, ko Krievija nekavēsies izmantot savu mērķu sasniegšanai. Opozīcijas politiķis Vazgens Manukjans, kurš ticis nosaukts par varbūtēju pagaidu premjerministru Pašinjana vietā, paziņojis, ka armija nekad nepieļaus ģenerālštāba priekšnieka atstādināšanu.
Manukjans aicinājis militārpersonas nepildīt nelikumīgas pavēles un atklāti mudinājis armiju uz dumpi. Armēnijas ģenerālprokuratūra pavēstījusi, ka tiek izvērtēts jautājums, vai armijas aicinājums premjerministram atkāpties būtu uzskatāms par likumpārkāpumu.
“Ģenerālštāba paziņojums un ar to saistītie notikumu tālākas attīstības riski ir mūsu uzmanības lokā,” paziņojis ģenerālprokurora palīgs Gors Abrahamjans.
“Ja tiks atklāti kriminālkodeksā noteiktie likumpārkāpumi, nekavējoties sekos juridiska atbilde,” viņš teica.
