Varas centru pārbīde Eiropas Parlamentā 0
Eiropas Parlamenta vēlēšanās centriski kreisās un labējās partijas ir zaudējušas vairākumu, pārstāvniecību EP pavairojot liberāļiem un populistiem, kā arī Zaļo partijai. EP vēlēšanās, kas notika no ceturtdienas līdz svētdienai, bija augstākā vēlētāju aktivitāte pēdējos 20 gados – vidēji 50,5% procenti visās 28 dalībvalstīs.
Analītiķu ieskatā, proeiropeiskās partijas saglabās vairākumu EP, bet tradicionālajiem politiskajiem spēkiem būs jāmeklē jauni partneri un jāveido jaunas apvienības.
Populistiskās un galēji labējās partijas ieguva daudz balsu Itālijā, Francijā un Britānijā, taču ar to nepietiks, lai pārņemtu varu Eiroparlamentā. Centriski labējā Eiropas Tautas partija paliek lielākais grupējums un varētu veidot lielo koalīciju kopā ar sociālistu un demokrātu bloku, kā arī liberāļu un zaļo atbalstu.
Atkarībā no EP vēlēšanu rezultātiem tiks izraudzītas ES vadošās amatpersonas un izveidota Eiropas Komisija. “Pirmo reizi 40 gados divām tradicionālajām partijām, sociālistiem un konservatīvajiem, vairs nebūs vairākuma Eiroparlamentā un nāksies meklēt jaunu spēku līdzsvaru,” atzinis Eiropas liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderis Gijs Verhofstats.
Apgriež politiku kājām gaisā
Francijā Marinas Lepēnas Nacionālās apvienošanās partija (RN) pārspēja prezidenta Emanuela Makrona, kas izziņojis ES integrāciju par savas prezidentūras svarīgāko uzdevumu, apvienību “Atdzimšana”. Konservatīvo līderis Lorāns Vokjē norādījis, ka Makrons, pārvēršot EP vēlēšanas savā “divkaujā” ar Lepēnu, kļuvis par RN panākumu “arhitektu”.
Abi politiķi atzinuši, ka vēlēšanu rezultāti liecina par pārmaiņām, kas notikušas Francijas politikā kopš 2017. gada, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Makrons, iegūstot 66,1% balsu, pārliecinoši pieveica Lepēnu.
Tagad Lepēna norādījusi, ka EP vēlēšanu rezultāti demonstrē “jaunu šķirtni starp nacionālistiem un globālistiem”. Francijas Zaļo partijas līderis Janiks Žado atzinis, ka pārāk ilgi vēlētājiem iegalvots, ka vienīgā iespēja cīnīties pret galēji labējiem ir balsot par “mazāko ļaunumu”. Žado paziņojis, ka zaļie piedāvās alternatīvu gan “liberālajai tehnokrātijai”, gan “visu veidu populismam”.
Apvienotajā Karalistē pārliecinoši uzvarēja Naidžela Farāža Breksita partija, apliecinot britu vēlētāju vilšanos par valdošās Konservatīvo partijas un premjerministres Terēzas Mejas nespēju panākt breksita līguma apstiprināšanu Britānijas parlamentā.
Britu mediji atzīmē, ka Konservatīvo partija cieta smagāko zaudējumu vēlēšanās pēdējos 200 gados, paliekot piektajā vietā.
Farāžs pieprasījis vietu pie breksita sarunu galda, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņš “apgriezīs britu politiku kājām gaisā”. Breksita partija savākusi 31,7% balsu un varētu iegūt 28 no 73 vietām, kas Britānijai ir EP. Tas būtu vairāk nekā leiboristiem un konservatīvajiem kopā.
Zaļie atņem balsis lielajām partijām
Vācijā kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) ieguva tikai 28,9% balsu, kas ir par septiņiem procentiem mazāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2014. gadā.
Tas konservatīvajiem ir vājākais sniegums, kādu tie jebkad guvuši kopš Otrā pasaules kara valsts mēroga vēlēšanās.
Vēl smagāku triecienu saņēmuši CDU/CSU koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD), kas ieguvuši tikai 15,8% balsu un salīdzinājumā ar 2014. gadu zaudējuši 11 procentus balsu.
Labus panākumus guvusi Zaļo partija, iegūstot plašāko pārstāvniecību starp kreisajām partijām. Saskaņā ar analītiķu aplēsēm, zaļajiem izdevies atņemt vairāk nekā miljonu vēlētāju katrai no abām lielajām tā dēvētajām tautas partijām. Vides aizstāvju partijas guvušas vēlētāju atbalstu vairākās valstīs, palielinot savu mandātu skaitu no 50 līdz 67, analītiķiem runājot par “zaļo vilni”, ko izraisījušas iedzīvotāju bažas par vides piesārņojumu un globālās temperatūras celšanos. Galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) 2017. gadā Bundestāga vēlēšanās ieguva 12,6% balsu, bet EP vēlēšanās aptuveni 11%.
EP vēlēšanu rezultāti vairo neapmierinātību sociāldemokrātu rindās. To pastiprina SPD sakāve arī Brēmenes federālās zemes parlamenta vēlēšanās, kur sociāldemokrāti atradušies pie varas 73 gadus. Ja SPD iekšējā cīņā uzvarēs partijas kreisais spārns, sociāldemokrāti varētu pamest “lielo koalīciju”, izraisot Vācijā pirmstermiņa vēlēšanas.
Žurnāls “Der Spiegel” atzinis, ka pēc svētdienas vēlēšanām Brēmenē koalīcija ir “apdraudēta”. Ietekmīgi CDU pārstāvji atzinuši, ka konservatīvie nav pietiekami novērtējuši jautājumu par klimata pārmaiņām, kas vāciešu rūpju lokā pēdējā laikā aizēnojuši imigrāciju.
Salvīni vairo reputāciju
Itālijā Mateo Salvīni pret imigrāciju vērstā partija “Līga” ieguva vairāk nekā 30% balsu, palielinot savu pārstāvniecību. Iepriekšējās EP vēlēšanās 2014. gadā “Līga”, kas tolaik startēja vēl kā reģionāla partija, ieguva tikai 6,2% balsu. Gaidāms, ka “Līgas” panākumi vairos Salvīni reputāciju kā vienam no līderiem labējo eiroskeptiķu blokā, kurš mēģina mainīt ES “status quo” kopā ar līdzīgi orientētām partijām Francijā, Ungārijā un citās dalībvalstīs.
Salvīni aplēsis, ka nacionālistu partijas jaunajā EP sasaukumā kontrolēs vismaz 150 no 751 vietas.
Viņš uzsvēra, ka EP vēlēšanu rezultāti sūta spēcīgu signālu tradicionālajām partijām, ka “Eiropas tautas prasa citādu Eiropu un uzticas partijām, kas labāk pārstāv viņu vērtības un prioritātes”.
