Varāni – dzīvnieki ar raksturu 0
Autors: DMITRIJS TEĻNOVS, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents
Visa mana dzīve – gan darbs, gan brīvais laiks – ir cieši saistīta ar dzīvniekiem. Kopš bērnības tie ir man apkārt, un nevaru pat iedomāties, ka varētu būt citādi. Šobrīd esmu kuplas eksotisko dzīvnieku kolekcijas līdzīpašnieks. Šoreiz stāstīšu par vienu visai īpašu dzīvnieku grupu, saviem mīluļiem – varāniem.
Varāni (Varanidae – lat.) ir rāpuļu dzimta, kas apvieno ap 70 sugu. Dabā tie ir sastopami Āfrikas, Āzijas un Austrālijas tropiskajos un subtropiskajos reģionos. Vislielāko sugu daudzveidību varāni sasniedz Indoaustrālijas arhipelāga salās, īpaši Jaungvinejā, kur dzīvo vairāk nekā puse visu zināmo varānu sugu.
Varāni ir lielas un pat ļoti lielas ķirzakas. Komodo varāns (Varanus komodoensis) ir mūsdienu lielākā ķirzaka, kas nereti sasniedz pat trīs metru garumu. Bet starp varāniem ir arī relatīvi sīkas sugas, vien pārdesmit centimetrus garas. Varānus uzskata par inteliģentiem rāpuļiem. Piemēram, baltkakla varāns (Varanus albigularis), kura dzimtene ir Āfrika, spēj iegaumēt un atšķirt skaitļus līdz seši.
Gandrīz visas varānu sugas brīvā dabā ir mednieku un kolekcionāru apdraudētas, turklāt arī tiek iznīcināta viņu dabiskā dzīves vide. Tāpēc visi varāni ir iekļauti konvencijā “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. Varānu turēšana mājās ir iespējama, vienīgi ievērojot dzīvnieku reģistrācijas prasības. Ķert varānus brīvā dabā, lai pakļautu nebrīvei, ir aizliegts.
Varānus uzskata par klasiskiem plēsējiem, lai gan to vidū ir trīs augēdāju sugas, bet lielai daļai varānu garšo arī maitas. Varāni dzīvo gan uz zemes, gan augstu koku vainagos (īpaši – Jaungvinejas koksnes varāni). Ir arī tādas sugas, kas lielāko mūža daļu pavada ūdenī. Varānu ķermeņa krāsojums ir atkarīgs no sugas. Ir gan melni, brūni, gan oranži, zili un smaragda krāsas varāni. Kā visiem dzīvniekiem, ķermeņa krāsai primāra ir maskēšanās loma – varāni mēdz labi noslēpties gan no saviem upuriem, gan no nedaudzajiem dabiskajiem ienaidniekiem (piemēram, lieliem plēsējputniem).
Varānu mūžs ir ilgs, tāpēc šie dzīvnieki pierod pie saimnieka, atpazīst to starp citiem cilvēkiem un katru dienu viņu sagaida. Īpaši jau tāpēc, ka varānu vielmaiņa ir krietni aktīvāka nekā daudziem citiem rāpuļiem, un tie, it īpaši pieaugušie, bieži jābaro. Pieaudzis varāns ēd ļoti daudz. Labākus rezultātus varānu audzēšanā var sasniegt, tos barojot ar dzīvu barību – grauzējiem, mājputniem, dažādiem kukaiņiem. Pieradināts varāns var sekot savam saimniekam visur, un tam patīk gulēt klēpī vai apvīties ap kaklu.
Protams, varāns ir un paliek liels un stiprs dzīvnieks ar raksturu. Varānu aizsardzības arsenālā ir vairāki ieroči: dzīvnieki mēdz skaļi šņākt, slienas uz augšu, var arī sāpīgi iesist ar savu garo asti, bet, ja iekož, rētas var palikt uz visu mūžu. Tik lieli un asi ir pieauguša varāna zobi un nagi. Varānu tēviņi pret sava dzimuma pārstāvjiem kļūst agresīvi galvenokārt tikai pārošanās periodā, pārējā laikā tie labi sadzīvo arī grupās.
Dzimumgatavību lielākā daļa varānu sugu sasniedz pēc četru gadu vecuma. Varānu pavairošana nebrīvē ir cēla lieta, jo tā šīs skaistās un neparastās būtnes cenšas pasargāt no iznīcības. Olas varānu mātītes dēj “ligzdās”, ko pašas veido no dažāda augsnes materiāla, trūdošās koksnes, smiltīm utt. Atkarībā no sugas tās izdēj līdz pat 15 olām. Attīstās tās ilgi – līdz pat 300 dienām. Dažām varānu sugām piemīt partenoģenēze, t.i., mātītes spēj vairoties bez tēviņiem. Dabā pirmos dzīves mēnešus mazuļi lielākoties pārtiek no kukaiņiem vai maitām.
Varāni kā mājdzīvnieki noteikti nav domāti iesācējiem. Tie prasa daudz vietas, lielus un labi iekārtotus terārijus, specifisku apgaismojumu un augstu temperatūru, kā arī (liela daļa sugu) plašu peldvietu. Turklāt tie ir dārgi dzīvnieki. Parasti krietni pārsniedz šķirnes kaķu un suņu cenas. Ja ir vēlēšanās mājas apstākļos turēt varānu, vispirms ir jākonsultējas ar speciālistiem un jāiepazīstas ar profesionālo literatūru, jo internetā atrodamai informācijai lielākoties ir ļoti zema vērtība.
