VARAM virza saskaņošanai Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojektu 3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi tālākai saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un sociālajiem partneriem Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojektu, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) pārstāve Agnese Vārpiņa.
Likumprojekts, kas nosaka kārtību, kādā tiks uzsākta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai.
VARAM izstrādātais dokuments paredz izstrādāt koncepciju, kas ietvers novadu izveidošanas kritērijus un administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, par ko laika posmā no jūnija līdz septembrim notiks konsultācijas ar iedzīvotājiem.
Likumprojekta iesniegšana ir pirmais no soļiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas grafikā.
Jau ziņots, ka valdība 5.februārī sēdē iepazinās ar VARAM informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā.
Tas paredz, ka konceptuāla vienošanās par reformas pabeigšanas pamatprincipiem notiks šī gada februārī un likumprojekts par reformas pabeigšanu valdībā tiks iesniegts līdz 28.februārim. Likumprojekta pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz septembrim, savukārt ārējos ekspertus plānots piesaistīt laika posmā no šī gada aprīļa līdz septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana valdībā paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā – kad darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes, uzsver VARAM.
Kā ministrija informējusi jau iepriekš, 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados. Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem.
