VARAM uzsver, ka tiek meklēti labākie risinājumi kūdras ilgtspējīgai ieguvei Latvijā 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sākusi diskusijas un meklē labākos risinājumus kūdras ilgtspējīgai ieguvei Latvijā, uzsvēra ministrijā, komentējot Latvijas kūdras asociācijas paustās bažas par kūdras ieguves un pārstrādes iznīcināšanu valstī, Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam.
Jau ziņots, ka kūdras asociācijas pārstāvji norādījuši, ka Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuriem vēlas attiekties Eiropa. Līdz ar to Latvijas vēlme iegūt finansējumu neesošai enerģētiskās kūdras ieguves jomas pārprofilēšanai var iznīcināt nozari.
Uz jautājumu, kā VARAM komentē nozares paustās bažas un kā tieši ar kūdras nozares stratēģijas palīdzību iecerēts rast rezultātu kūdras ilgtspējīgai ieguvei, VARAM sabiedrisko attiecību nodaļā norādīja, ka kūdras ilgtspējas stratēģija ir izstrādes procesā, un ir pāragri “skriet” notikumiem pa priekšu. “Tā ir diskusija, tas ir ļoti karsts jautājums,” norādīja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļā.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka sarunās ar visām iesaistītajām pusēm tiek meklēti labākie risinājumi kūdras nozarei Latvijā un tā Latvijā netiks iznīcināta.
Komentējot VARAM iepriekš sniegtos datus, ka Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas apmēram 15% no kopējā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju, VARAM norādīja, ka attiecīgie dati balstās uz ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizāciju, ko veic VARAM un mežzinātnes institūts “Silava”.
VARAM arī skaidroja, ka emisijas saistībā ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai ir notikusi kūdras ieguve, tiek aprēķinātas un iekļautas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora sadaļā “Mitrzemes”. Savukārt šajā sektorā tiek rēķinātas gan emisijas, kas ir pozitīvs skaitlis, gan piesaiste, kas esot negatīvs skaitlis.
VARAM norādīja, ka minētā skaitliskā informācija ir sagatavota, lai iespēju robežās parādītu kūdras ieguves un platību emisiju lomu kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju bilancē, ieskaitot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru. Valstī tiek uzskaitītas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieskaitot šo sektoru un arī neieskaitot.
Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka saskaņā ar kompetenču sadali starp ministrijām kūdras nozares stratēģija ir VARAM pārziņā. Vienlaikus ZM uzsvēra, ka tā ir ieinteresēta kūdras nozares ilgtspējīgā attīstībā, jo kūdras substrātus izmanto gan lauksaimniecībā – kā substrātus augsnes ielabošanā, gan mežsaimniecībā – koku stādu audzēšanai.
“ZM prioritāte Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu budžeta kontekstā ir Lauku attīstības finansējuma nodrošināšana tādā apmērā, kāds tas ir pieejams pašreizējā finanšu plānošanas periodā, lai risinātu lauku teritoriju ekonomiskās attīstības un izsauksmes izaicinājumus, kā arī dažādus ar ar klimata pārmaiņām un vidi saistītus jautājumus,” norādīja ZM.
Jau ziņots, ka VARAM ir sākusi diskusijas ar atbildīgajām nozarēm par Eiropas Komisijas (EK) jaunās izaugsmes stratēģijas “Eiropas zaļais kurss” ietvaros sagatavoto priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu ES dalībvalstīs, lai finansētu pasākumus emisiju samazināšanai un konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšanai, virzoties uz klimatneitralitāti.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms paredz sniegt atbalstu sektoriem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā izmantošanas, emisiju intensīviem procesiem un, līdz ar to, pāreja uz klimatneitralitāti tos ietekmē visvairāk. EK savā priekšlikumā ir norādījusi, ka Latvijas gadījumā īpaša uzmanība ir jāpievērš emisiju samazināšanai kūdras ieguves nozarē.
Tikmēr VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepriekš pauda, ka EK piedāvāto priekšlikumu VARAM diskutēs ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu tādu risinājumu, kas Latvijai ir visderīgākais gan no klimata, gan tautsaimniecības viedokļa. “Šajā ziņojumā kūdras nozare ir minēta kā ceļš, lai saņemtu finansējumu. Mūsu mērķis ir samazināt emisijas un veicināt ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionos,” skaidroja Ozola.
Atbilstoši VARAM datiem, Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% no kopējā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju, tādēļ ilgtermiņā, lai izpildītu klimatneitralitātes plānus, būs jāmeklē risinājumi, kā emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt.
Latvijas Kūdras asociācijā uzsver, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, Latvijā tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir valsts tautsaimniecībā tradicionāla nozare ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.
Asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere atgādināja, ka EK 14.janvārī izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Investīciju plāns paredz izstrādāt taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas paredz papildu finansējumu īpašiem Eiropas reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilo energoresursu ieguves un izmantošanas enerģētikā.
Viņa skaidroja, ka līdz ar to Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī kūdra, ko izmanto enerģētikā jeb tā saucamā enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Savukārt Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa. Līdz ar to kūdras izmantošana Latvijā atšķiras no citām Eiropas valstīm, piemēram, Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, uzsvēra Krīgere.
