– Jūs piedalījāties konferencē, kuras temats bija: ko latviešiem stāstīt par sevi ārzemniekiem. 20
– Mēs ļoti gribam būt daļa no Eiropas. Mūsu valoda ir viena no vecākajām indoeiropiešu valodām. Tā ir ļoti svarīga, jo rāda mūsu saknes sanskrita valodā.
Kad strādāju Indijā, tad bija jāmācās marātī valoda, un man bija vieglāk tāpēc, ka pratu latviešu valodu, jo ļoti daudz vārdu saknē bija tādi paši.
– Konferencē bija runa par to, kādi avoti citās valstīs pieejami par Latviju. Ir arī meli – vēl nupat decembrī bija rakstīts, kā, piemēram, prokremliskās Krievijas tautiešu organizācijas izplatījušas angļu valodā tekstus ar nepatiesību par krievu stāvokli Baltijā gan Londonas metro, gan nesuši uz mācībiestāžu bibliotēkām. Kā atspēkot universitāšu bibliotēkās esošos melus?
– Bet ir arī nosvērti vērtējumi, piemēram, “The Economist” publicē labus rakstus par Baltijas valstīm, cik tās apdraudētas, un tamlīdzīgi. Bet jā, es piekrītu jums, ka tur ir karš par patiesību, par idejām. Un varam pretoties ar vārdiem un rakstiem.
Tagad, stāstot par sevi citiem, mums jāuzsver, ka jūtamies apdraudēti, tāpēc ka Putins ir imperiālists, viņam vajag kolonijas. Rietumu valstis ir savas kolonijas pametušas, nedrīkst veicināt citu koloniju veidošanu.
Ja runā par krievu tiesībām, mums jābūt stingriem un precīzi jāstāsta, kas Latvijā notiek – ka nav nekāda krievu valodas apspiešana, ka te ir krievu teātris, skolas. Bet mēs negribam pazaudēt mūsu pašu valodu. Man šķiet, ka Rietumi vairāk vai mazāk sāk saprast, ka Krievija nedrīkst “apēst” Baltijas valstis. Komunisms jau tagad ir pazudis. Tomēr jāatgādina, ka komunisms, kas bija Itālijā un Francijā, mazāk Anglijā, ir pilnīgi cits “zvērs”, nekā bija Padomju Savienībā.
Latviskā identitāte ir saistīta ar mūsu dzeju, mūziku, dainām. Jo dainas parāda visbūtiskāko, kas ir latvieša raksturā. Ja runājam par mūziku un saskaitām, cik mums ir pasaulslavenu mūziķu, un attiecinām pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad apzināmies: tas ir kaut kas fenomenāls, un ar to mums jālepojas.
