VARAM prasa Ropažu novadam atmaksāt naudu par apkures katliem 0
Neskatoties uz Ropažu novada domes pasūtītās izpētes rezultātiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums par līdzekļu atmaksu par it kā projekta prasībām neatbilstošo apkures katlu uzstādīšanu paliek nemainīgs – pašvaldībai jāatmaksā 228 614 lati.
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska aģentūru LETA informēja, ka ministrija ir saņēmusi Ropažu novada pašvaldības vēstuli, kurā tā informē par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu atzinumu, taču pats atzinums vēstulei neesot pievienots.
Taču, neskatoties uz to, VARAM lēmums par naudas atmaksu paliek nemainīgs, VARAM joprojām norāda, ka saistībā ar projekta īstenošanu ir konstatēti vairāki būtiski pārkāpumi. Piemēram, uzstādītie apkures katli neatbilst apstiprinātajā projektā paredzētajam, jo šķeldas katla vietā ir uzstādīts ogļu katls, turklāt projekta grozījumi no Ropažu novada pašvaldības puses projekta ieviešanas laikā nav saskaņoti ar VARAM un Vides investīciju fondu.
Tāpat VARAM apgalvo, ka katla lietderības koeficients neatbilst projektam un Ministru kabineta noteikumu prasībām. Ja arī ogļu katli tiek pielāgoti kurināšanai ar koksnes granulām, tad tie nespēj sasniegt projektā paredzēto lietderības koeficientu. Savukārt eksperta minējumam par iespējamo lietderības koeficienta sasniegšanu pie ilgāku stundu noslodzes nav izšķirošas nozīmes, jo katlu darba stundu palielināšanai nav pamata. Tāpat arī katla jauda neatbilstot projekta iesniegumā norādītajam.
Jau ziņots, ar nolūku pierādīt, ka nav pārkāptas projekta prasības, Ropažu novada pašvaldība lūdza RTU zinātniekus veikt apkures katlu pārbaudes. Pārbaudēs noskaidrojies, ka atsevišķi rādītāji pat ir labāki, nekā prasīts konkursa nolikumā, aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja pašvaldības vadītājs Antons Cibuļskis. Piemēram, dokumentācijā bija noteikts, ka lietderības koeficientam jābūt 85%, savukārt zinātnieki secinājuši, ka Ropažos uzstādītajiem apkures katliem šis koeficients ir 90,7%. Tāpat arī CO2 samazinājums ir pārsniegts par vairāk nekā 100 vienībām. Tāpat arī katlu darbināšanā tiek izmantotas granulas, nevis akmeņogles, kā to apgalvojot VARAM.
Pērn oktobra beigās Latvijas Vides investīciju fonda piesaistītais eksperts sagatavoja atzinumu par Ropažu novada pašvaldības projektā KPFI-4/67 “Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā” uzstādītajiem katliem un to atbilstību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursa nolikuma noteikumiem.
Atzinumā teikts, ka uzstādītās iekārtas un tehnoloģijas neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam – uzstādīto akmeņogļu katlu darbināšana ar šķeldu nav iespējama. Savukārt projektā bija paredzēts, ka apkures katliem ir jābūt darbināmiem ar šķeldu. Eksperts apgalvojis – ja akmeņogļu vietā tiks dedzinātas koksnes granulas, tad no katla iegūstamā jauda būs mazāka nekā projekta iesniegumā paredzētā. Tas arī nozīmē, ka katlu lietderības koeficients apkures periodā 85% apmērā netiks sasniegts, jo katla konstrukcija nav paredzēta granulu dedzināšanai.
Vienlaicīgi gan eksperts izdarījis pieņēmumu, ka, kurinot katlu ar granulām, varētu tikt saražots projektā paredzētais siltumenerģijas daudzums, taču ar lielāku darba stundu skaitu gadā nekā projekta iesniegumā paredzētās 6848 stundas.
Izvērtējot eksperta secinājumus, VARAM uzskata, ka uzstādītie katli neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam un pastāv būtisks risks, ka katlu tehniskie rādītāji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī projekta līgumā norādīto rādītāju sasniegšanai. Tāpēc ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka Ropažu pašvaldībai ir jāatmaksā tai piešķirtais finansējums 228 614 latu apmērā.
Gadījumā, ja saņemtais finansējums tomēr būs jāatmaksā ministrijai, cietēji varētu būt pašvaldības iedzīvotāji, kuriem paaugstināsies siltumenerģijas tarifi.
