VARAM plāno ieviest līdzdalības budžetu. Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem? 5
Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iecerējusi ieviest līdzdalības budžetu, kas iedzīvotājiem ļautu lemt par daļēju pašvaldības budžeta izlietojumu, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) šodien preses konferencē informēja par 200 dienās ministra amatā paveikto.
Runājot par pašvaldību pārvaldību, ministrs uzsvēra sākto administratīvi teritoriālo reformu un tās gaitā īstenotās sabiedriskās apspriedes gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Izvērtējot konsultāciju laikā saņemtos vietvaru priekšlikumus, ir sagatavots konceptuālais ziņojums, ko Ministru kabinetā paredzēts skatīt 10.septembrī, bet jau šonedēļ saskaņošanai iecerēts virzīt ziņojuma likumprojektu.
Jūnijā Pūce Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedzis priekšlikumus grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, lai mediju vidē nodrošinātu godīgu konkurenci.
Pēc Valsts kontroles ziņojuma par Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem, ministrs rosinājis likumā “Par pašvaldībām” iekļaut prasību gada pārskatā uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kam pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus, lai pašvaldību darbs kļūtu caurskatāmāks un naudas līdzekļu izlietojums būtu skaidri saprotams gan sabiedrībai, gan pārraugošajām institūcijām.
“Pastiprinot vietvaru darba uzraudzību, redzam, ka pašvaldības tagad daudz savlaicīgāk konsultējas ar ministriju, lai saglabātu savu darbību likumību,” piebilda Pūce.
Runājot par reģionālo attīstību, Pūce norādīja, ka VARAM ir turpinājusi darbu pie jaunās reģionālās politikas 2021.-2027.gadam pamatnostādnēm, piedāvājot risinājumus gan aktīvākai pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības atbalstam, gan pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu.
Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, projektā iekļautas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā.
Ministru kabinetā (MK) ir atbalstīti grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, ar kuriem iecerēts veicināt Latgales reģiona attīstību un mazināt nevienlīdzību.
Ministrs uzsvēra, ka VARAM strādā arī pie jauna Vietējo pašvaldību likuma.
Galvenie akcenti tajā būs par sabiedrības iesaistes lomas palielināšanu pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā, atteikšanos no novecojušām normām, kā arī darbs pie plašāku e-risinājumu ieviešanas. Likumprojekta saskaņošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetam plānota līdz 2021.gada 28.februārim.
VARAM turpina arī remigrācijas projekta īstenošanu, kura laikā līdz jūnijam par iespējām atgriezties Latvijā informētas 774 ģimenes un panākta 223 cilvēku atgriešanās.
Pagājušajā gadā pirmo reizi granta veidā tika sniegts atbalsts remigrantiem arī saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka šī atbalsta īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību.
Nepieciešamie grozījumi MK noteikumos tika iesniegti Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts kancelejai 22.jūlijā.
Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti nākamajā MK sēdē, līdz ar to augusta beigās sāksies pieteikšanās šim atbalstam.
Kā ziņots, 11.augustā aprit 200 dienas, kopš darbu sāka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Pūce.