VARAM noteicis neizpildāmas prasības valsts atbalstam par granulu katlu uzstādīšanu, vēsta raidījums 0
Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.
Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.
SIA “SB” apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, “premium” klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.
“Nekā personīgi” norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.
VARAM Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs atzinis, ka ministrija ar augstajām prasībām cerējusi novirzīt potenciālo atbalsta saņēmēju izvēli no granulu izmantošanas uz citiem apkures veidiem. Lai gan politiķi un eksperti par labāko alternatīvu gāzes apkurei uzskata granulas, ierēdņi tās uzskata par pārāk piesārņojošām. Lielā granulu popularitāte privātmāju apkurē pilsētās varot izraisīt situāciju, ka tiek pārkāpti pieļaujamie gaisa piesārņojuma sliekšņi.
Kašs arī neatzīst, ka ierēdņi ar stingrajām prasībām granulu katlu efektivitātei būtu pārcentušies. Veicot sākotnējo izpēti konkursa izstrādes laikā, Latvijas ražotāji ministrijas pārstāvjiem esot apgalvojuši, ka šādi katli eksistē. Tādi esot minēti arī kādā 2015.gada Eiropas regulā.
Kašs nav atklājis, kurš ražotājs viņam to apgalvojis, vien teicis, ka tā ir kompānija, kas ražo katlus Latvijā.
Tomēr, kā norāda “Nekā personīga”, granulu katlus Latvijā ražo tikai daži uzņēmumi, un nav atrodama informācija, ka kāds no tiem būtu savus produktus sertificējis atbilstoši energoefektivitātes noteikumiem. To apstiprinājis arī lielākā un pieredzes bagātākā Latvijas granulu katlu ražotāja SIA “Grandeg” valdes priekšsēdētājs Andris Lubiņš.
“Ja [“Grandeg” katliem] viens vai divi plusi būtu bijuši, es jau sen to būtu ielicis savā mājas lapā, bet tur nekas nav ielikts. Kur viņi [VARAM] ņēmušo to, ka [katliem] ir trīs plusi, tas vispārīgi ir kaut kāds absurds,” raidījumam telefonsarunā teica Lubiņš.
Vides investīciju fondā, kas administrē apkures sistēmu nomaiņas programmu, interesentus aicina uzgaidīt un sola, ka neizpildāmie noteikumi mainīsies. Tomēr tas notikšot, nevis tāpēc, ka tādu apkures katlu nav, bet gan tāpēc, ka mainījusies ģeopolitiskā situācija. Pēc kara Ukrainā sākšanās tikšot piedāvāts atbalsta programmā prasīto klasi samazināt no A+++ uz A+. Noteikumu labojumi būšot gatavi mēneša laikā.
Privātmāju īpašnieki var saņemt arī līdz 5000 eiro, ja gāzes apkuri nomaina pret pieslēgšanos pilsētas centralizētajai siltumapgādei. Kā norāda “Nekā personīga”, šī VARAM ideja nav populāra. “Rīgas siltumā” mēneša laikā par šādu iespēju interesējušies tikai pieci cilvēki.
Jau ziņots, ka VARAM izstrādātā atbalsta programma paredz atbalsta sniegšanu fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, akmeņogļu, iekārtu nomaiņai pret jaunām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām – biomasas granulu katli, siltumsūkņi, saules kolektori, vai pieslēgšanos centralizētai siltumapgādes sistēmai.
Tāpat atbalsts paredzēts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – saules paneļiem, vēja ģeneratoriem mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām.
Atbalsta programmā pieejamais kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro. Ministrija paredzējusi, ka atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts granta – vienreizēja maksājuma – veidā pēc iekārtas iegādes un uzstādīšanas. Atkarībā no iekārtas var saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro.
