Varam kļūt zaļāki šķirojot un izglītojoties 4
Iedzīvotāju izglītošanas pasākumos iesaistījušies ne tikai abi Latvijā lielākie atkritumu apsaimniekotāji “Latvijas Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, bet arī biedrība “Homo Ecos”, kas īsteno projektu par pārtikas atkritumiem skolās.
Maisiņu ierobežošana
To, ka varam dzīvot zaļāk un videi draudzīgāk, apliecina fakts, ka joprojām pārlieku daudz izmantojam plastmasas maisiņus. Latvijā atbilstoši statistikas datiem katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē aptuveni 190 plastmasas iepirkumu maisiņus. Tas ir ievērojams apjoms, taču visu Eiropas iedzīvotāju patērētais apjoms kopumā ir ap 100 miljardiem plastmasas maisiņu gadā, informē uzņēmumā SIA “Zaļā josta”. Daļu no izlietotajiem plastmasas maisiņiem izdodas savākt otrreizējai pārstrādei, taču Latvijā vēl joprojām lielākā daļa izlietoto maisiņu nonāk vidē, ilgtermiņā piesārņojot to un nopietni apdraudot ekosistēmu ar naftas produktu atliekām. Apzinoties šo problēmu, Eiroparlaments paredz līdz 2019. gada beigām vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus, patēriņu pakāpeniski samazināt līdz 90 maisiņiem uz vienu cilvēku gadā. Šīs pārmaiņas skars gan iedzīvotājus, gan tirgotājus, gan ražotājus, uzsver “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Lai spriestu par to, kā to panākt, vai tas vispār ir iespējams, kā arī par to, kā būtu jāmainās patērētāju iepirkšanās paradumiem, šonedēļ likumdevēju un uzņēmēju pārstāvji, kā arī vides speciālisti informēs sabiedrību par risinājumiem plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai. Jāatgādina, ka Eiropas Savienībā pieņemtā direktīva paredz, ka līdz 2017. gadam divkārt jāsamazina vienreizējai lietošanai paredzēto plastmasas maisiņu daudzums, līdz 2019. gadam to lietojumam jāsarūk jau par 80%. Katrā valstī izlietoto plastmasas maisiņu daudzums atkarībā no iepirkšanās paradumiem ir atšķirīgs. Lielākais patēriņš ir Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Bulgārijā – 460 maisiņi uz vienu cilvēku gadā –, bet mazākais patēriņš ir Dānijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē un Luksemburgā – aptuveni 100.
Mudina izglītot
Tiek lēsts, ka, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās. Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu tiek atdalīti un reģistrēti kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk jau poligonos kā jaukti sadzīves atkritumi. 2012. gada “Eurostat” sniegtie dati rāda, ka Latvijā tiek pārstrādāti tikai 2% bioloģisko atkritumu.
Lai palielinātu sabiedrības informētību par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas atkritumiem, un iepazīstinātu ar Ziemeļu ministru padomes biroja Latvijā iniciēto un atbalstīto projektu par pārtikas atkritumiem skolās, kuru īsteno biedrība “Homo Ecos”, padomes birojs aicina interesentus uz semināru 16. septembrī. Ziemeļu ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs atzīst: “Veselīga pārtika ir viens no sabiedrības veselību noteicošajiem aspektiem, un Ziemeļu ministru padome pievērš pastiprinātu uzmanību jautājumiem par pārtikas vērtību ķēdi: veidam, kā pārtika tiek audzēta un kā tā nonāk līdz mums. Taču tikpat svarīgs gudras apsaimniekošanas ziņā ir jautājums, kas notiek ar pārtikas atkritumiem. Vai mēs varam atļauties ražot pārtikas atkritumus, ņemot vērā, ka jau šobrīd “aizņemamies” planētu no saviem bērniem? Ziemeļvalstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ko mēs spējam izdarīt ar pārtikas atkritumiem un atkritumiem, kas rodas pārtikas produktu ražošanas procesā. Drēbju un apavu ražošana no zivju ādas ir viena no jaunākajām tendencēm, un tas ir tikai viens no piemēriem tam, ko sauc par aprites ekonomiku. Šeit Latvijā mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību pārtikas atkritumu jautājumiem un aicināt kopīgi domāt, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.”
Jāatgādina – šā gada pirmajā pusē izlietotā iepakojuma apsaimniekotājs “Zaļā josta” veica iedzīvotāju aptauju, izpētot aktuālākās tendences un šķēršļus atkritumu šķirošanā Latvijā. Apkopojot aptaujas rezultātus, tika secināts, ka ievērojami audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas ikdienā šķiro atkritumus, – no 34% 2014. gadā līdz 55% šogad. Turklāt 91% no aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas atzīst, ka ikdienā atkritumus tomēr nešķiro, uzskata, ka viņi apsvērtu iespēju sākt šķirot atkritumus, ja tiktu prezentēti reāli pierādījumi, ka atkritumu šķirošana saudzē dabas resursus un nodrošina ekoloģiskas dabas saglabāšanu. Tāpēc “Zaļā josta” pat izveidoja izglītojošu īsfilmu “Kāpēc šķirot atkritumus ir nozīmīgi”, kurā uzskatāmi demonstrē ieguvumus no atkritumu šķirošanas, māca to darīt pareizi un ļauj ielūkoties otrreizējo izejvielu pārstrādes procesa aizkulisēs.
Kamēr tiek risināti atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jautājumi valsts līmenī, atkritumu samazināšana vai pat to neradīšana lielā mērā ir ikviena indivīda rokās.
