VARAM nesaskaņo Rīgas domes lēmumu par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu 36
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ ministrija nesaskaņo Rīgas domes lēmumu par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Ministrija nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.
Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses – pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.
Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.
Pieņemot regulējumu bez diskusijas ar privātpersonām un neizvērtējot ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likums, norāda VARAM.
Ministrija atbalsta regulējumā noteikto prasību pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, taču vienlaikus centralizētajā siltumapgādes sistēmā būtu nepieciešams arī mazināt fosilo energoresursu patēriņu, veicot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pārvades sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanu.
Ministrija uzsver, ka fosilo energoresursu sadedzināšana dažādās apkures iekārtās palielina oglekļa dioksīda CO2 koncentrāciju atmosfērā, izraisot klimata pārmaiņas, kā arī rada valsts atkarību no importētajiem energoresursiem, tādēļ kopumā ir jāvirzās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Ņemot vērā dažādu kurināmo patēriņu Rīgā un to radītās emisijas, secināms, ka galvenais kurināmais, kas rada šo piesārņojumu Rīgā, ir biomasas nevis citu fosilo kurināmo izmantošana apkurē. Tāpat arī Rīgai prioritāri būtu jāveic pasākumi piesārņojuma samazināšanai transporta sektorā, kas joprojām ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.
Tāpat ministrija uzskata, ka Rīgas domei pirms dažādu aizliegumu noteikšanas būtu jāparedz finansiālā atbalsta programma vai citu finansiālu atbalstu izvērtēšana, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides šādu apkures iekārtu nomaiņas īstenošanai. Tas nepieciešams, jo daudzos gadījumos noteiktās prasības var prasīt ievērojamus finansiālos līdzekļus.
VARAM aicina Rīgas domi pārskatīt saistošos noteikumus, ņemt vērā izteiktos iebildumus un pilnveidot noteikumus atbilstoši ministrijas paustajam izvērtējumam.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, pašvaldība izvērtēs VARAM paustos iebildumus par plānotajām izmaiņām apkures iekārtās galvaspilsētā un nepieciešamības gadījumā veiks vajadzīgās korekcijas.
Atbilstoši Rīgas pašvaldības traktējumam, VARAM ir atzinīgi novērtējusi Rīgas domes centienus virzībā uz apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanu galvaspilsētā un konceptuāli atbalsta dabasgāzes lomas samazināšanu apkurē.
Pašvaldība atkārtoti uzsver, ka gaisa piesārņojuma un ietekmes uz klimata samazināšanu nosakot gan nacionālais Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, gan Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030, kuru rīcības virzieni un abu nepieciešamību mērķi Rīgā iestrādāti nesen pieņemtajos saistošajos noteikumos.
Rīcības virziena pareizību apliecinot arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) iepriekš paustais komentārs medijos, ka “pāreja uz klimata neitralitāti nav iegriba, bet nepieciešamība”, savu nostāju turpina pamatot domes vadība.
Decentralizētā siltumapgāde Rīgā esot būtisks piesārņojuma avots cietajām daļiņām, slāpekļa oksīdiem un ogļskābās gāzes emisijām. Saistošie noteikumi paredz samazināt gaisa piesārņojumu, kur tas pārsniedz normas, kā arī samazināt CO2 emisijas. Tāpat tie mudina lietderīgu investīciju veikšanu iedzīvotājiem, lai nākotnē izvairītos no tarifu kāpuma neapdomīgu investīciju rezultātā, jo īpaši tas attiecas uz fosilo kurināmo.
“Kopš saistošo noteikumu apstiprināšanas dažādās intervijās un raidījumos publiski gan Ekonomikas ministrijas un VARAM ierēdņi, gan dažādi eksperti ir apliecinājuši Rīgas uzņemtā kursa nepieciešamību un pareizību gaisa piesārņojuma un klimata ietekmes samazināšanā. Jau tiek plānots, kā varētu izskatīties atbalsts iedzīvotājiem, lai tas būtu pieejams, kad stājas spēkā būtiskākie ierobežojumi. Neesam vēl detalizēti iepazinušies ar VARAM atzinumu, taču rīcības noteiktas ne tikai valsts līmeņa, bet arī Eiropas Savienības plānošanas dokumentos, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd to ieviešana tiek kavēta,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūra direktors Jānis Ikaunieks.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP) norāda, ka vairāki iebildumi viņā raisot pārsteigumu. “Piemēram, vietām ignorēta dabasgāzes loma slāpekļa piesārņojumā, izdarīti kļūdaini pieņēmumi par biomasas piesārņojuma samazināšanu, ko šo noteikumi paredz, kā arī nav ņemtas vērā jau VARAM plānotās iedzīvotāju līdzfinansējuma programmas apkures maiņai,” saka Cepurītis.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī Rīgas dome nolēma aizliegt apkurē izmantot akmeņogles. Saistošie noteikumi nosaka trīs Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.
Visās trijās zonās bija plānots aizliegt būvēt, nomainīt vai uzstādīt stacionāras iekārtas, kurās izmanto ogles siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
No 2023.gada visās zonās bija plānots aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu.
Savukārt no 2025.gada visās zonās bija plānots aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi.
