Varam gulēt mierīgi. Pārtikas cenām nākamgad krasu pieaugumu nesola 0
Neraugoties uz likstām, kas šosezon piemeklēja lauksaimniecības nozari, lielākajai daļai pārtikas produktu nākamgad cenas nekāps un turēsies stabilas, lai gan var būt izņēmumi, piemēram, olas, kā arī āboli, kur būšot vērojama neliela pieauguma tendence, šodien preses brīfingā prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Inguna Gulbe.
Viņa atzina, ka veikalos šogad bija vērojams piena produktu cena pieaugums, īpaši vairāk piena produktiem ar augstāku tauku saturu, bet nav pamata domāt, ka šī tendence turpināsies. “Sviesta cena pēc vasaras beigās piedzīvotās ažiotāžas gada griezumā uzleca par 64%, taču nav nekāda pamata domāt, ka tā paliks tikpat augsta, par ko liecina arī pašreizējā cenas lejupslīde. Pagājušā gadaseptembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro par kilogramu, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalos ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7000 eiro par tonnu, bet tagad tā sarukusi līdz 4300 eiro par tonnu. Sviesta ažiotāža Igaunijā gan bija lielāka, tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot,” teica Gulbe.
Attiecībā uz gaļas cenām putnu, liellopu un cūkgaļas sektorā viņa norādīja, ka te stāvoklis ir stabils, un, lai gan vasarā cūkgaļas cenas pieauga, tas bijis īss periods un tagad cena atkal pazeminājusies. Tomēr situācija var mainīties par labu pircējam un par sliktu zemniekam brīdī, ja Āfrikas cūku mēris piemeklēs tādu lielražotāju kā Vācija.
“Mēris arvien vairāk pietuvojas Eiropas valstīm – Polijai, Čehijai, kas atrodas blakus Vācijai, kas ir ļoti liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM sasniegs Vāciju un tiks apturēts tās eksports uz trešajām pasaules valstīm, cūkgaļas cena var būtiski kristies. Ja ĀCM neradīs lielas problēmas cūkkopībā, cūkgaļas ražošanā visam vajadzētu būt labi,” teica Gulbe.
Arī maizes cenas pieaugums nedraud, jo, neraugooties uz nelabvēlīgo ražas sezonu, graudu cenas ir stabilas, turklāt milti veido vien 10-15% no maizes cepšanas pašizmaksas.
“Ja graudu cenas ir stabili zemas, arī miltu izstrādājumu cenām vajadzētu saglabāties stabilā līmenī. Pasaulē graudiem kopumā ir labas ražas, to krājumi būtiski nesamazinās, līdz ar to nav prognozējams, ka to cena varētu palielināties. Tas, ka šogad Latvijā neizdevās novākt labas kvalitātes graudus, nenozīmē, ka par maizi būs jāmaksā vairāk. Graudu eksports Latvijai ir liels un šī nozare ir konkurētspējīga pasaules tirgū,” norādīja Gulbe.
Viņa prognozēja, ka arī cukura cenas saglabāsies zemā līmenī, jo valstīs, kur audzē cukurniedres, bijušas ļoti labas ražas. Tāpat arī kakao cenas ir rekordzemas, jo Kotdivuārā ir rekordraža, tomēr tas nenozīmē šokolādes cenas kritumu, jo kakao pupiņu cenu kritumu līdzsvaros iepakojuma cenas kāpums.
Tikmēr ābolu cenas gan varot pieaugt, jo Latvijas ābeles šogad daudzviet piemeklēja salnas, tikmēr Vācijā, kas ir viena no Eiropas lielākajām ābolu eksportētājām, ražas šogad ir par 50% zemākas.
Savukārt kartupeļiem nevajadzētu kļūt dārgākiem. Lai gan vietējā raža daudzos novados apslīka un tupeņi sliktās kvalitātes dēļ nez vai sagaidīšot pavasari, vietējo kartupeļu trūkumu ierasti aizstās plašais importa pievedums. Kopumā dārzeņiem – burkāniem, kāpostiem un citiem, nākamgad cenas būs salīdzinoši stabilas.
Vienlaikus Gulbe norādīja – lai gan pārtikas cenas nākamgad turēsies stabilas, nav īpaša pamata cerēt uz to samazinājumu, jo izmaiņas var ienest vairāki nākamā gada jauninājumi. Latvijā ir pārtikas nozares, kurās dominē minimālā alga, kura nākamgad tiks palielināta, būs arī augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to pārtikas produktu cenām vairumā gadījumu nav pamata samazināties, jo ražošanas process nekļūšot lētāks.
Gulbe arī atzina, ka kopumā lauksaimniecībā modernizācija notiek pareizā virzienā, jo zemes cenas augušas trīskārt, ražotāji aktīvi iesaistās jaunu tirgu meklējumos, kas rezultējas ar jauniem produktiem un ariven plašāku izvēli pircējam.
