VARAM: Apvienoto novadu skaits nav bijis šķērslis veidot racionālu pārvaldības struktūru pašvaldībās 2
Atskatoties uz pirmajām simts dienām pēc pašvaldību reformas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 29. septembrī aicināja uz diskusiju Valmieras pašvaldībā, lai sarunātos par reformas sniegtajām iespējām, izaicinājumiem un pirmajiem rezultātiem. Diskusijā tika secināts, ka Valmieras novadā administratīvi teritoriālā reforma ir nesusi iespēju veidot ilgtspējīgāku pārvaldības modeli, kas ērtāks ir gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Šī bija pirmā diskusija no VARAM kampaņas “Kopā mēs varam vairāk!” laikā rīkotajām pieredzes sarunām reģionos. Diskusijā piedalījās VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, Valmieras novada pašvaldības vadītājs Jānis Baiks, kā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvji.
VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis diskusijas ievadā uzsvēra Valmieras novada jau sākotnējos rezultātus reformas kontekstā, norādot, ka Valmiera ir viena no pašvaldībām, kas šo reformu ir uztvērusi kā iespēju, veidojot optimālu pārvaldības modeli, ar mērķi iegūt resursus, ko novirzīt attīstībai, domājot gan par uzņēmējdarbības attīstību, mājokļu jautājumu, pakalpojumu pieejamību.”
Ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša norādīja, ka šobrīd jaunās pašvaldības spēj nodrošināt visus pakalpojumus, kas ir to pienākumos. Pašvaldībām ir pieejamas vairākas programmas gan infrastuktūras sakārtošanai, gan izglītības iestādēm, un tās izmanto valsts galvojumus un aizdevumus, lai sakārtotu dzīves vidi arī ārpus centriem. Vienlaikus reforma ir parādījusi arī savus pirmos pozitīvos ieguvumus administratīvā resursa izmaksu ietaupījuma ziņā. Piemēram, Valmieras novada gadījumā tie ir 300 000 eiro gadā, samazinoties deputātu skaitam no 94 uz 19 deputātiem.
Spēcīgām pašvaldībām jābūt pašpietiekamām – tajās jābūt vietām, kur var strādāt, dzīvot, mācīties un atpūsties
Valmieras novada pašvaldības vadītājs Jānis Baiks kā galvenos paveiktos darbus pēc nepilnu trīs mēnešu darba minēja jaunā pārvaldes modeļa izveidi, pabalstu izlīdzināšanu, vienotas pašvaldības policijas izveidi, novadam kopīgu informācijas kanālu izveidošanu, kā arī uzsākto darbu pie novada attīstības stratēģijas.
Jānis Baiks skaidroja, ka ir izveidota daļēji centralizēta pārvaldība ar pietiekami daudz pilnvaru apvienībām, saglabājot pakalpojumus tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai. Viena no attīstības prioritātēm ir uzlabot mobilitāti, veidojot efektīvu ceļu infrastruktūru un sakaru pārklājumu un pieejamību. Viens no ieguvumiem reformas kontekstā ir tas, ka ceļu atjaunošanas programmās, tostarp arī Eiropas Savienības fondu projektos, pašvaldība konkursos varēs piedalīties kā viens spēcīgs dalībnieks.
Savukārt, atbalsts biznesa attīstībai, nodrošinot tam nepieciešamo infrastruktūru, pieslēgumus, veicinot darbaspēka pieejamību, noturēs cilvēkus uz vietas, kā arī sekmēs ienākumu atšķirības mazināšanu. Pašvaldības ieskatā virziens, kurā jāstrādā ir Valmieras pilsētas un septiņu novada centru attīstība. Arī šeit ļoti būtisks ir ceļu tīkla, kā arī dzīvojamā fonda jautājums.
Iedzīvotāju līdzdalībai jānāk no sabiedrības un jāgūst atbalsts pašvaldībā
Valmieras pieredze rāda, ka visefektīvākā sadarbība veidojas, ja iedzīvotāji paši, apvienojoties kopienās, biedrībās, interešu grupās, virza iniciatīvas, un pašvaldība sniedz atbalstu, projektu veidā piešķirot līdzfinansējumu. Uz iedzīvotāju iesaistes nozīmi diskusijā norādīja arī Vidzemes Augstskolas lektore un pētniece Ieva Zaumane, kura pētīja komunikācijas izaicinājumus un iespējas pirms reformas ieviešanas.
Ieva Zaumane uzsvēra: “Ir pozitīvi redzēt to dinamiku, kā Valmieras novads iet un mainās. Tomēr, runājot par pārmaiņām, to ieviešanā mēs ielāku uzsvaru joprojām liekam uz procesu, bet aizmirstam par cilvēku, kurš vistiešākajā veidā ir saistīts ar šīm pārmaiņām, tāpēc svarīgi ir klausīties un saklausīt iedzīvotājus.”
Pašvaldībām svarīgi plānot daudz plašāku perspektīvo telpu jaunai uzņēmējdarbības attīstībai
Ilze Oša norādīja, ka iespēju grozā, ko pašvaldības varēs izmantot nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2021.–2027. gadam, uzņēmējdarbības atbalstam vien ir paredzēti vairāk nekā 133 miljoni eiro, kurus esošie uzņēmēji varēs izmantot dažādiem videi draudzīgu projektu ieviešanā, vienlaikus uzlabojot infrastruktūru, nepieciešamos pieslēgumus, tehnoloģijas un tamlīdzīgi.
Sarunas noslēgumā ministra padomnieks Madars Lasmanis uzsvēra, ka apvienoto novadu skaits jaunizveidotajās pašvaldībās nav bijis šķērslis veidot racionālu pārvaldības struktūru. Lasmanis arī uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd, izstrādājot attīstības dokumentus, ir iespējams paredzēt daudz plašāku perspektīvo telpu jaunai uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc būtiski ir plānot industriālo, ražošanas un uzņēmējdarbības dažādu jomu attīstību, nevis koncentrēties tikai, piemēram, uz tūrisma attīstību.
Tiešraide skatāma VARAM sociālo tīklu kontos: https://www.youtube.com/watch?v=HMEe84n2GQI
Par kampaņu Kopā mēs varam vairāk!
Drīzumā apritēs simts dienas kopš Latvijā stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Reformas rezultātā liela daļa pašvaldību pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas, tādēļ, lai atskatītos uz jau paveikto un kliedētu ar reformu saistītos mītus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsāk informatīvo kampaņu “Kopā mēs varam vairāk!”. Kampaņas laikā ministrija aicina iesaistīties diskusijās pašvaldībās. Kampaņas vietnē www.varamvairak.lv ir iespēja izpildīt testu “Klusētājs, darītājs vai dīvāna eksperts?” un noskaidrot, cik ieinteresēti cilvēki ir iesaistīties pašvaldības dzīvē un kādas ir reālās iespējas līdzdarboties.
