Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 96
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lielas muļķības bieži rodas tāpat, kā resnas virves top no tieviem pavedieniem. Katrs atsevišķi ir nieks, bet daudzi kopā – iespaidīgs veidojums.” Viktors Igo
Stājoties amatā, veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Kustība Par”) definēja sevi kā krīzes menedžeri.
Tiesa, bez plašāka skaidrojuma, un retajam iezagās aizdomas, ka turpmāk redzēsim viņu nevis mērķtiecīgi dzēšam priekšgājējas un politiskās domubiedres Ilzes Viņķeles atstāto neizdarību ugunsgrēku, bet haotiski radām arvien jaunus liesmu perēkļus.
Ka tā varētu būt gan, daļa sabiedrības tramīgi saausījās pēc tam, kad Pavļuta kungs publiskoja paša iniciētās izmeklēšanas rezultātus par tobrīd atklājušos kliedzošo neizdarību Covid-19 apkarošanā.
Nenoliegdams, ka valsts atteikusies no labāko pretpandēmijas vakcīnu iegādes, ministrs bija saskatījis tikai dažu sistēmas “pārmijnieku” neveiklas darbības.
Pilnam mēram radušos situāciju Daniels Pavļuts raksturoja kā “cilvēcisku kļūdu”, piedzemdējot šai valdībai tīkamu spārnoto teicienu.
Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā visus melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku, valsts līdzekļu nepārdomātos tēriņus ieskaitot.
Bet, vārdkopu tautās palaizdams, Daniels Pavļuts vakcīnas noliedzējiem uzreiz piepulcēja daudzus svārstīgos, kurus ne pa jokam sadusmoja viņa vairīšanās no skaidras valodas un savas priekšteces acīmredzama “ručīšana”: ja veselības ministrs nerunā patiesību un premjers to stingri nepieprasa, tātad valdība vienojusies mums melot par visām tēmām un mēs nevaram tai uzticēties!
Pēc tam Pavļuts rosījās kā cilvēks, kurš nolēmis pierādīt, kādu lērumu dārgu un murgainu projektu par valsts līdzekļiem spēj pasākt amatpersona, ja neviens tai neiesit pa pirkstiem.
Uzskaitījums būtu garumgarš, un acīmredzot punkts tam nav pielikts, jo veselības ministrs ir nenogurdināms krīžu radīšanas un sabiedrības tracināšanas speciālists.
Aiz “cilvēcisko kļūdu” vairoga paslēpies, viņš atvaira jebkuru pārmetumu: arī nesenais starpgadījums, kad pusaudžiem ievadīta šim vecumam nevēlama vakcīna, neesot tam piešķirtās uzmanības vērts sīkums.
No visiem tajā grupā poti saņēmušajiem tūkstošiem nepareizā trāpījusies TIKAI kādam simtam, – piebalso pēc paslīdēšanas uz Rīgas stāvvietu caurlaides skaļo balsi atguvušais Saeimas deputāts Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”), apstiprinādams atbalstu politiskā tandēma biedram un piesviezdams trekni sveķainu pagali antivakseru kurinātajai ugunij.
Pēc tādiem priekšnesumiem mājās atkal paliek bariņš jau vakcinēties gandrīz nobriedušo: nu, ja šāda vienaldzīga attieksme pret paviršību bērnu potēšanā – TIKAI SIMTS! –, tad, nē!
Sadzīvisko situāciju līdzsvarošanas padomu skaitā ir ieteikums jebkuru savu kļūmi komentēt ar humoru – pasmaidiet un sakiet: re, cik interesanti sanāca!…
Politiķi gan visbiežāk izmanto pokera spēlē pazīstamo blefu, kad sliktu kāršu turētājs cenšas radīt priekšstatu, ka spēj uzvarēt.
Tieši tā rīkojas mūsu valdība, izliekoties ticam Pavļuta pozitīvajam pienesumam Covid-19 uzveikšanā.
