“Švarcam vairs tik viegli neies!” “Saskaņa” noskaņota pārņemt varu arī Rēzeknes novadā 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beigusies kandidātu sarakstu iesniegšana Rēzeknes novada un Varakļānu novada domes vēlēšanām, kas paredzētas 11. septembrī. Abās pašvaldībās ir pieaugusi interese par dalību vēlēšanās, ja salīdzina ar pieteikto kandidātu sarakstu skaitu vēlēšanās iepriekš.
Rēzeknes un Varakļānu novadā 5. jūnijā vēlēšanas nenotika pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru par neatbilstošu Satversmei tika atzīta Varakļānu iekļaušana Rēzeknes novadā, jo tam nav attīstības centra. Tāpēc vēlēšanas pārcēla.
Saeima noraidīja piedāvājumu Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam, un lēma saglabāt esošajās robežās, kas tiek uzskatīts par pārejas perioda risinājumu.
Līdz oktobrim Varakļānu novadā notiks publiskā apspriešana, kurā iedzīvotāji aicināti izteikties, kādu redz savas pašvaldības nākotni. Viena aptauja novadā jau iepriekš notikusi, tajā vairākums atbalstīja iekļaušanos Madonas novadā, bet Saeima aptaujas rezultātus neņēma vērā.
Vēlētāju aktivitātei būs liela nozīme
Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas vēlējās panākt Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam, atsaucoties uz tā piederību Latgalei, visticamāk, to darīja politisko interešu dēļ, lai latviskās partijas nezaudētu ietekmi Rēzeknes novadā pēc Viļānu novada pievienošanas tam.
Jau 2017. gada vēlēšanās “Saskaņa” Rēzeknes novadā uzvarēja un ieguva sešas vietas, bet vairāku latvisko partiju veidotais saraksts ar pieciem mandātiem atrada sev sabiedrotos un Monvīda Švarca (“Vienotība”) vadībā varu saglabāja. Viļānu novadā, kuru vada Jekaterina Ivanova (“Saskaņa”), valdošā ir viņas pārstāvētā partija.
Vēlēšanu iznākumu jaunajā Rēzeknes novadā var ietekmēt vēlētāju aktivitāte. Ja Rēzeknes novada vēlētāji būs pasīvi, kā tiek prognozēts, bet viļānieši ieinteresēti balsot, lai nodrošinātu savējo pārstāvniecību domē, tad “Saskaņas” izredzes pieaug.
“Saskaņas” saraksta līdere J. Ivanova par izredzēm vēlēšanās runāja piesardzīgi, bet pieļāva, ka viņai sabiedrotie varētu būt arī citos sarakstos. Latvijas Krievu savienības pieteikums vēlēšanās gan viņai esot negaidīts, iepriekš tā nestartēja.
“Saskaņas” sarakstā ir arī partijas līdera Jāņa Urbanoviča dēls Jānis Urbanovičs. “Saskaņas” priekšsēdis “Latvijas Avīzei” to apstiprināja, atzīstot, ka “Saskaņa” ir noskaņota uzņemties atbildību arī par novada vadību.
Līdz šim lielākā problēma kā Rēzeknē, tā novadā bijusi tā, ka partija vēlēšanās uzvarēja, bet visi pārējie bija pret to. Tagad no kandidātiem viņš esot saklausījis apņemšanos – “ja “Saskaņa” uzvarēs, tad mēs arī būsim šīs varas realizētāji”.
Viņš lika saprast, ka šoreiz varētu būt arī sabiedrotie no citām partijām. Neviens gan to skaidri neapstiprināja, bet tiek pieļauts, ka “Saskaņa” var cerēt uz LSDSP sarakstu, kura līdere ir bijusī Viļānu novada deputāte Daiga Ceipiniece.
Iespējams, arī uz Zaļo un zemnieku savienību. Rēzeknes novadā tagad ir pagaidu administrācija, kurā ir M. Švarcs un J. Ivanova. J. Urbanovičs novērojis, ka M. Švarcs demonstrē vēlmi valdīt un pagaidu administrācijas darbā savu kolēģi no Viļāniem ignorējot. J. Ivanova atzina, ka lēmumu pieņemšanā divu cilvēku administrācijā izšķirošā ir M. Švarca balss.
“Švarcam vairs tik viegli neies”
Rēzeknes novadā pirms 5. jūnija vēlēšanām bija iesniegti seši saraksti, bet tagad ir astoņi saraksti – klāt nākusi LSDSP un Latvijas Krievu savienība.
“Latvijas attīstībai” nomainījusi līderi, kas iepriekš bija Guntis Trupovnieks, bet tagad ir Georgijs Jevsikovs. Sarakstā ir arī grupas “Galaktika” mūziķis Vitolds Gorņevs, kurš ne pirmo reizi startē no “Latvijas attīstībai”.
M. Švarcs pārstāv apvienoto “Jaunās Vienotības”/”Kustības Par”/ Latgales partijas sarakstu. Par tā sabiedrotajiem var uzskatīt Jauno konservatīvo partiju un Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību. JKP saraksta līderis Guntis Rasims “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka lielākā intriga varētu būt tā, “vai virziens mainīsies, ja ZZS aizies kopā ar “Saskaņu””.
G. Rasims piekrīt, ka daudz ko noteiks vēlētāju aktivitāte, kas varētu būt zemāka, jo cilvēki vīlās, kad atcēla vēlēšanas, septembra sākums arī nav labs laiks, jo daudzi aizbraukuši uz mācību iestādēm.
ZZS saraksta viens no līderiem Staņislavs Šķesters “Latvijas Avīzei” teica, “ka tikai laiks parādīs, vai “Saskaņa” uzvarēs, un mūs tur nejauciet iekšā”. Viņš nebija gatavs apspriest varbūtību, ka ZZS ar to varētu veidot koalīciju.
“Tas gan tiesa, ka Monvīdam Švarcam vairs tik gludi neies,” pieļāva S. Šķesters. ZZS sarakstā ir arī viņa dēls Artūrs Šķesters.
Arī M. Švarcs uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka cilvēki ir zaudējuši interesi par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, kādas ir arī pašvaldību vēlēšanas.
To varot skaidrot arī ar jauno informācijas tehnoloģiju ietekmi, jo daudzi vairs nejūt nepieciešamību savstarpēji komunicēt. Tas varot iespaidot iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās, bet esot nākuši klāt jauni saraksti, kas uz aktivitāti varētu atsaukties pozitīvi.
Kā pagaidu administrācijas vadītājs viņš nevēloties veģetēt līdz jaunās domes sanākšanai, tāpēc esot gatavs pieņemt nepopulārus lēmumus, par kādu var uzskatīt arī konkursu uz Viļānu apvienības pārvaldes vadītāja amatu, ko J. Ivanova ieteica atstāt jaunās domes kompetencē.
M. Švarcs atzina, ka darbs pagaidu administrācijā divu cilvēku sastāvā ir izaicinājums. Varakļānu novada administrācijā ir visi bijušie deputāti.
Izvēlas partijas, kas atbalstīja Varakļānus
Varakļānu novadā iepriekš varēja startēt no vēlētāju apvienībām. Tagad vietējiem deputātiem un aktīvistiem bija jāizvēlas partijas, no kuru saraksta kandidēt. Vēlēšanās ir pieteikti četri saraksti, kas arī ir vairāk nekā 2017. gada vēlēšanās.
Negaidīta, bet saprotama ir bijušā domes priekšsēdētāja Māra Justa pievienošanās “Latvijas attīstībai”. Tā jau ir zināma politiskā aizmugure, lai panāktu Varakļānu viedokļa sadzirdēšanu valdībā un Saeimā.
“Latvijas attīstībai” virzītajā novadu modelī Varakļāni bija Madonas novadā. Partijas pārstāvis vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. “Šī būs priekšrocība mūsu novadam nākotnē – būsim neatkarīgi, bet nebūsim vieni,” norāda M. Justs, pamatojot savu politisko izvēli.
“Apvienība “Iedzīvotāji” vairākās pašvaldībās uzticēja savu karogu domniekiem, kas iepriekš kandidēja no apvienībām. Varakļānos tās sarakstā pirmais ir Austris Kokars, kurš bija ievēlēts no apvienības “V55”, kuras atšifrējums vietējiem ir labi zināmais “Varakļāni pīci, pīci”.
Pašvaldības lauksaimniecības konsultante, bijusī domniece Janīna Grudule izvēlējusies Latvijas Zemnieku savienību, jo tā pārstāv lauksaimnieku intereses – novadā esot spēcīgi zemnieki un attīstīta lauksaimniecība.
“LZS mūs aizstāvēja arī reformas laikā. Mēs nevarējām sadarboties ar partijām, kas nobalsoja pretēji mūsu iedzīvotāju interesēm,” teica J. Grudule, ar to domājot Nacionālo apvienību, JKP un “Saskaņu”.
Tiesa, kopā ar Latvijas Reģionu apvienību NA tomēr startē arī Varakļānos. LRA valdes loceklis Juris Viļums, kas pats nekandidē, cer, ka jaunā dome saliedēs reformas dēļ sanaidotos cilvēkus.
“Varakļānu novadam ir jākļūst par piemēru, ka, par spīti dažādām Rīgas kungu fantāzijām, arī mazs novads var pastāvēt, veikt visas funkcijas, nodrošināt cilvēkiem pakalpojumus un saprātīgi izmantot savu ģeogrāfisko novietojumu,” uzskata J. Viļums.
J. Urbanovičs, kura vadītā partija te nestartē, uzskata, ka Varakļāniem ir dota unikāla iespēja izmantot šo situāciju, panākt, ka tie kļūst par attīstības centru un par paraugu pārnovadu sadarbībai, uz līgumu pamata vienojoties gan ar vieniem, gan otriem.
“Es visiem saviem radiem, varakļāniešiem, novēlu iet balsot un cīnīties par savrupību,” piebilda J. Urbanovičs.
Kandidātu saraksti un to līderi Rēzeknes novada vēlēšanās
1. “Saskaņa” – Jekaterina Ivanova, bijusī Viļānu novada priekšsēdētāja
2. LSDSP – Daiga Ceipiniece, Dekšāru pamatskolas direktore
3. Jaunā konservatīvā partija – Guntis Rasims, bijušais Rēzeknes novada deputāts
4. “Latvijas attīstībai” – Georgijs Jevsikovs, SIA “Agroinvests” valdes priekšsēdētājs
5. “Jaunā Vienotība”/”Kustība Par”/Latgales partija – Monvīds Švarcs, bijušais Rēzeknes novada priekšsēdētājs
6. Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – Ērika Teirumnieka, bijusī Rēzeknes novada deputāte
7. Latvijas Krievu savienība – Vadims Seļezņovs, SIA “ABE koks” valdes loceklis
8. Zaļo un zemnieku savienība – Kaspars Melnis, SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētāja vietnieks
Kandidātu saraksti un to līderi Varakļānu novada vēlēšanās
1. Latvijas Zemnieku savienība – Janīna Grudule, bijusī Varakļānu novada deputāte
2. Latvijas Reģionu apvienība/Nacionālā apvienība – Māris Viškers, SIA “Arnotijs” tehniskais direktors
3. “Latvijas attīstībai” – Māris Justs, bijušais Varakļānu novada priekšsēdētājs
4. Apvienība “Iedzīvotāji” – Austris Kokars, bijušais Varakļānu novada deputāts
