Anda Līce: Ukrainai pēc dziļās padomju infekcijas ir daudz smagākas komplikācijas… 2
Gan planētas dzīlēs, gan politikā notiekošo tektonisko svārstību iznākumu ir grūti paredzēt, tomēr ir skaidrs, ka jebkurš spiediens agri vai vēlu izraisīs pretspiedienu. Valstu vēsturē tas vienmēr izpaužas kā sacelšanās pret netaisnību. Latvijai ir vērts sekot līdzi patlaban notiekošajai varas maiņai Ukrainā, jo abas valstis ir bijušas vienas impērijas sastāvā, abām ir agresīvs un neparedzams kaimiņš, un abās vienlaikus ir notikušas arī valsts prezidenta vēlēšanas.
Ukrainai pēc dziļās padomju infekcijas ir daudz smagākas komplikācijas, un tās daļa tagad ir okupēta.
Pēc ārkārtas vēlēšanām Ukrainā notiek vērienīga spēlētāju maiņa – vecie pie varas turas ar zobiem un nagiem, un likmes ir augstas, līdz ar to pieaug arī vajadzība pēc demokrātijas sargsuņiem – godprātīgiem žurnālistiem, kuri saka patiesību, lai cik tā ir rūgta. To, cik ļoti nepieciešams regulāri mainīt visu līmeņu pārvaldniekus, redzam arī Latvijā. Visur, kur pie varas padsmitiem gadu ir vieni un tie paši cilvēki, neizbēgami sākas stagnācija. Pat tad, ja viņi it kā neko ļaunu nedara, tikai ļaujas rutīnai. Vara cilvēkus no laika gala pārbauda ne tik daudz ar uguni un ūdeni, cik ar vara taurēm.
Par to, kā šo pārbaudījumu izturēs jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tagad raizējas ne viens vien, jo viņa pilnvaras ir lielas un tautas atbalsts vēlēšanās bija milzīgs.
Varas maiņa Ukrainā notiek tik strauji, ka asprātīgais televīzijas žurnālists Andrejs Paļčevskis saka – prezidents vēl nav paguvis notiesāt vecos blēžus, bet jau drīz būs jāķeras klāt jaunajiem.
Žurnālists aicina līdzpilsoņus prezidentam palīdzēt gan ar padomiem, gan ar kritiku, bet nepārkāpt subordināciju un neiedomāties, ka tagad V. Zelenskim drīkst sist uz pleca un uzrunāt vārdā, tāpēc ka viņš, būdams aktieris, pavisam nesen smīdināja ļaudis. Arī tik vaļīgā laikmetā, kāds ir mūsējais, prezidenta amats tomēr ir īpašs un prasa cieņas pilnu attieksmi.
Prezidenta apkārtne sāk veidoties tūlīt pēc viņa ievēlēšanas. No vēstures redzam, kā dažādās pasaules valstīs norisinājušās cīņas par ietekmi uz valsts pirmo personu. Tā sauktais galms jeb pietuvinātie ar savtīgiem nolūkiem ieauž valsts galvu kokonā tā, ka tā nespēj vairs pārredzēt valsts rumpi. Tā ir noticis ar Krievijas prezidentu Putinu un ar visiem, kas aizsēdējušies augstos amatos. Apkārtne ļoti ātri novērtē amatpersonas vājās puses, un spēle var sākties.
Tāpēc ir svarīgi, ka amata laiku ierobežo likums, tad ausis nepaspēj pierast pie vara taurēm.
