Maskava briesmās: ko spēj Ukrainas ballistiskā raķete “Sapsan” un kā tā var mainīt situāciju frontē? 0
Ukraina šobrīd koncentrējas uz savu raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanu, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs Kijivā notikušajā “Starptautiskajā aizsardzības rūpniecības forumā”, raksta “Current time”.
“Pēdējā laikā mēs pievēršamies raķešu un dronu programmām. Nākamgad vai līdz šā gada beigām jūs daudz dzirdēsiet par lielu raķešu programmu. Mēs jau esam sākuši strādāt pie ballistiskajām raķetēm,” ministrs atzina.
Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina jau ir radījusi savu ballistisko raķeti. Turklāt noticis arī veiksmīgs tās izmēģinājums. Tomēr sīkākas ziņas par jauno ieroci netika sniegtas – nav zināms, kāda tipa raķete tā ir, vai tā tiek izmantota frontē un vai Ukrainas aizsardzības rūpniecība spēs masveidā ražot šādas raķetes.
Taču to, ka šis ierocis var ietekmēt karadarbības gaitu, atzīst gan eksperti, gan kara veterāni.
“Ja mums izdosies veikt ražošanu lielos apjomos, tad, manuprāt, tas neizmainīs kara gaitu par 100%, taču ļoti būtiski ietekmēs mūsu spējas frontes līnijā,” skaidroja Ukrainas militārais eksperts Oleksijs Hetmans.
Jau kopš neatkarības atgūšanas un atteikšanās no kodolieročiem Ukraina plānoja izstrādāt savas ballistiskās raķetes. Toreiz spārnotās raķetes tika nodotas Krievijai. Operatīvi taktiskais komplekss Tochka U, kas joprojām ir ekspluatācijā, nebija piemērots. Tā darbības rādiuss ir tikai līdz 120 kilometriem.
Ekonomikas problēmu dēļ izstrāde varēja sākties tikai 2006. gadā ar prezidenta Viktora Juščenko aktīvu atbalstu. Kompleksu “Sapsan” izstrādāja konstruktoru birojs “Južnoje”. Eksperti uzskata, ka tieši par šo raķeti runāja Zelenskis. Eksporta versijā Saūda Arābijai to dēvē par “Grom-2”.
Krievijas Aizsardzības ministrija jau pirms gada paziņoja, ka šādu raķeti esot notriekusi, taču šai informācijai apstiprinājuma nav.
“Šī raķete ir Krievijas “Iskander” analogs. Analogs tādā ziņā, ka tā arī ir ballistiskā operatīvi taktiskā raķete. Taču ar to arī līdzība beidzas, jo konstrukcijas principi ir pilnīgi atšķirīgi. Tomēr tehniskā ziņā tā ir tāda pati tuvas darbības rādiusa raķete ar cietā kurināmā dzinēju,” skaidroja Ukrainas aviācijas eksperts Valērijs Romanenko.
Pēc viņa teiktā, atšķirībā no Krievijas “Iskander” raķetes, Ukrainas “Sapsan” esot uzlabotas vadības sistēmas, kas palielinātu precizitāti un samazinātu raķešu patēriņu.
“Pēdējā posmā tai bija augstas precizitātes vadāmības radara sistēma ar trīs milimetru garuma viļņu radaru, kas ļautu notēmēt raķeti uz mērķi ar precizitāti līdz diviem metriem,” piebilda Romanenko.
“Sapsan” izstrādes termiņi tika regulāri atlikti. Prezidenta Viktora Janukoviča laikā darbs pie jaunā kompleksa pēkšņi tika pilnībā pārtraukts. Projekta finansēšanu atteicās turpināt, kad Ukrainas aizsardzības ministrs bija Pavlo Ļebedevs. Šobrīd viņš ir meklēšanā par valsts nodevību, un, pēc Ukrainas izmeklētāju ziņām, slēpjas Krievijas anektētajā Krimā.
“Krievija visādi kavēja mūsu raķešu programmas attīstību, jo lieliski saprata, cik bīstami tas būs viņiem, kad mēs būsim bruņoti ar tālas darbības ieročiem,” norāda militārais eksperts Oleksijs Hetmans.
2016. gadā kļuva zināms par projekta atjaunošanu, un divus gadus vēlāk starta iekārtu parādīja militārajā parādē Hreščatikā. 2021. gada februārī aizsardzības ministrs Andrijs Tarans paziņoja, ka “Sapsan” ir gatavs par 80% un “nepieciešams veikt pēdējo soli” — pabeigt šā ieroča pirmā parauga izgatavošanu. Tomēr par šo pēdējo soli prezidents Zelenskis paziņoja tikai pēc trīs ar pusi gadiem.
“Prezidents runāja par to, ka raķete jau ir gatava kā pilnvērtīgs komplekss un ir pārbaudīta, bet atsevišķas komponentes tika testētas jau agrāk. Zināms, ka Krievijas Federālajam drošības dienestam bija savs aģents konstruktoru birojā “Južnoje”, kurš ziņoja, ka 2022. gada sākumā darbs pie projekta atsākts paātrinātā režīmā. Turklāt lidojuma testus vajadzēja veikt vēl agrāk nekā izmēģinājumus uz zemes, tas ir, vēl pirms dzinēja pielāgošanas uz zemes,” skaidroja Romanenko.
Laikraksts “The Times” publicējis karti, kurā norādīti objekti, kurus Lielbritānijas raķetes “Storm Shadow” varētu sasniegt Krievijas teritorijā. Tās ir aviobāzes, naftas pārstrādes rūpnīca un Krievijas armijas Dienvidu kara apgabala štābs. Britu raķetes darbības rādiuss ir līdz 300 kilometriem.
Savukārt Ukrainas raķetei “Sapsan”, pēc ražotāju sniegtās informācijas , darbības rādiuss ir par 200 kilometriem lielāks. Tas nozīmē, ka tā spētu sasniegt pat Maskavas centru.
“Krievijai praktiski nav Patriot tipa kompleksu, kas spētu notriekt ballistiskās raķetes. Šādi kompleksi ir iekļauti tikai Maskavas aizsardzības sistēmā, un, iespējams, jaunais Krievijas komplekss S-500, kas pašlaik ir izmēģinājumu stadijā.
“Tas nozīmē, ka līdz ar Ukrainas ballistiskās raķetes izveidi, Krievija pārvēršas par karali, kas ir kails,” uzskata aviācijas eksperts Romanenko.
Hetmans piebilst, ka, ja Ukrainai būs pietiekami daudz savu ballistisko raķešu, tai nevajadzēs nevienam lūgt atļauju veikt triecienus pa militāriem mērķiem Krievijas teritorijā: “Mēs ar savām raķetēm neko nepārkāpjam, visi militārie objekti Krievijas Federācijas teritorijā ir mūsu leģitīmi mērķi.”
Pēc Ukrainas ekspertu domām, ja Ukrainas raķete tiks veiksmīgi izmantota, Krievijas armija būs spiesta pārvietot savu aviāciju 450 kilometru attālumā no robežas. Būs jāpārvieto arī štābi, remonta vienības, munīcijas un degvielas noliktavas. Tas viss ietekmēs Krievijas karaspēka kaujas efektivitāti.
