Vēl tikai divus mēnešus var piedalīties “Vietvārdu talkā” 3
Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus un iesaistīties pavasarī izsludinātajā “Vietvārdu talka”, LA.lv uzzināja UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.
Tautas vietvārdu datubāzē ikviens aicināts reģistrēt savas apkaimes vietvārdus – mājvārdus un dažādus āru vārdus, piemēram, miestu, dīķu, zvejvietu, pļavu, pilskalnu, alu, akmeņu, kapu, koku un citus mazāk zināmus vietvārdus.
Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā. Pašreiz aizritējuši jau pieci “Vietvārdu talkas” mēneši: jūlijā vietvārdiem raženākā vieta bija Viesatu pagasts, savukārt čaklākais talcinieks – Sandra Šteina. Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē reģistrēti jau 1828 vietvārdi.
Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši apaļi simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.
“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru.
