Var “norakt” ātro kredītu ierobežojumus 1
Pagājušajā nedēļā Saeimā ar lielu stīvēšanos pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot tā saukto ātro kredītu firmu ienesīgo biznesu. Taču, spriežot pēc deputātu nepārliecinošā atbalsta 1. lasījumam (par – 45, pret – 5, atturas – 36), pilnīgi iespējams, ka nākamajos balsojumos parlamentāriešu attieksme vēl var mainīties. Turklāt var gadīties, ka šīs Saeimas pilnvaru laiks (līdz 4. novembrim) beigsies ātrāk, nekā ar šo sabiedrībai svarīgo likumprojektu tiks skaidrībā. Ja likumprojektu nepagūtu pieņemt šīs Saeimas laikā, tad jaunajai Saeimai būtu jābalso, vai turpināt skatīt šo likumprojektu. Iznākumā to var arī nepieņemt vispār.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, aizņemoties firmās naudu ar lieliem procentiem, parādos jau nokļuvuši aptuveni 60 000 iedzīvotāju. EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova atzīst, ka ātro kredītu firmās naudu aizņemas ap 200 000 iedzīvotāju, turklāt daļa pat 10 reižu gadā. Viņasprāt, gandrīz 1000 procenti gadā, ko nopelna firmas, aizdodot naudu iedzīvotājiem, ir nesamērīgi daudz.
Kā zināms, ātro kredītu firmās ikviens cilvēks pārdesmit minūšu laikā arī brīvdienās vai svētku dienās var aizņemties no pāris simtiem līdz pusotram tūkstotim eiro un vēl vairāk ar mobilā tālrunī nosūtītas īsziņas vai interneta palīdzību. Lai aizņemtos, nevajag ne galvotājus, ne ķīlu. Par pirmo aizdevumu vai pirmos mēnešus procenti pat nav jāmaksā. Taču vēlāk, kavējot maksājumus, tie pieaug graujoši.
Tā kā priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīs līdz 5. augustam, kam sekos kārtējā ilgā spriešana par katra iesniegtā priekšlikuma jēgu, pirmajam lasījumam varētu pat nepievērst uzmanību. Uzmanības vērts vien ir tas fakts, ka pirms nonākšanas plenārsēdē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo likumprojektu noraidīja.
Saeimas deputāts un komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš vadīja komisijas sēdi, kurā šo likumprojektu noraidīja, man saka, ka pats personīgi neesot pret ātro kredītu ierobežošanu. Bet šo likumprojektu komisija saņēmusi vēl tajā laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Daniels Pavļuts. Ko grib pašreizējais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un par ko būtu vienojies ar nozares pārstāvjiem, tas deputātiem neesot skaidrs. Spriežot pēc ministra publiskiem izteikumiem ātro kredītu firmu darbības ierobežošanā, Dombrovskis ir krietni pielaidīgāks nekā viņa priekšgājējs. I. Līdaka žēlojas, ka ļoti bieži komisijā nonāk ministriju gatavotie likumprojekti, kurus uz komisiju ataicinātie, tikko ieceltie ministri vai viņu pārstāvji izkritizē tā, ka no tiem nekas pāri nepaliek. Viņaprāt, tas ir galvenais iemesls, kāpēc komisijas darbs ievelkas un kāpēc laikus nevar pieņemt daudzus sabiedrībai svarīgus likumprojektus.
Kāpēc noraidīja
Uz manu jautājumu, kāpēc komisijas vārdā aicinājis Saeimas deputātus nepieņemt šādus likuma grozījumus, pie frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins atsperas uz Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un citu ekspertu norādēm uz likumprojektā iekļauto kredītu kavējumu procentu aprēķināšanas kārtību, kas ne viņam, ne komisijas deputātu vairākumam neesot bijusi līdz galam saprotama.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka iebilduši pret likumprojektu tāpēc, ka tā saskaņošanas laikā pēc būtības neesot ņemta vērā virkne dažādu iestāžu konstatēto trūkumu. Likumprojekts radot pamatotas šaubas par tā leģitimitāti un atbilstību Satversmei, kā arī joprojām saturot dažādus voluntārus pieņēmumus bez konkrēta ekonomiskā pamatojuma.
K. Olšteins piebilst, ka parādu sloga mazināšanā šie likuma grozījumi pat neesot tik nozīmīgi kā gatavotie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas skar ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu. Turklāt kredītu firmas jau pildot nesen pieņemtos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas uzliek par pienākumu vērtēt aizņēmēju maksātspēju, ievieš ierobežojumus ātro kredītu reklamēšanā, neļauj aizņemties par 20 gadiem jaunākiem cilvēkiem un citus pienākumus.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane atzīst, ka pēdējā laikā iedzīvotāju sūdzības par ātro kredītu firmām samazinājušās. Bet pagaidām esot grūti spriest, kāds tam varētu būt iemesls. K. Olšteina pieminētie, agrāk pieņemtie likuma grozījumi firmām vēl nav saistoši, tie būs spēkā tikai no šā gada 1. jūlija.
Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis man saka, ka tieši šā iemesla dēļ balsojumā bijis pret jauniem likuma grozījumiem: “Tikko pieņemtie vēl nav spēkā, bet mēs nezin kāpēc jau gribam pieņemt jaunus.” Viņaprāt, vispirms būtu jānovērtē, kāda ir jau pieņemto grozījumu ietekme, tikai tad jālemj, vai nepieciešami citi. Viņš arī noraida pārmetumus par likumprojekta tīšu vilcināšanu noraida, nosaucot tos par klajiem meliem. “Ne es, ne citi manis pārstāvētās partijas deputāti nekā neesam saistīti ar ātro kredītu firmām,” apgalvo deputāts.
UZZIŅA
Ko paredz grozījumi?
Ekonomikas ministrijā sagatavotie, Ministru kabinetā jau apstiprinātie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz:
– aizliegt firmām izsniegt kredītus naktī – no plkst. 23 līdz 7;
– kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Šāds gada procentu likmes ierobežojums skartu tikai par 100 eiro lielākus kredītus;
– kredīta maksājumi veicami pa daļām – proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī;
– kavējuma procentu apmērs nedrīkst pārsniegt 0,05% dienā.
No šā gada 1. jūlija saskaņā ar agrāk pieņemtajiem grozījumiem šajā likumā, kredīta devējiem, noslēdzot kreditēšanas līgumus, būs jāpieprasa un jāiegūst ziņas ne tikai par iespējamo klientu ienākumiem, bet arī par izdevumiem. Aizdodot naudu, kredītu devēja pienākums būs pārliecināties par viņa spēju to atdot līgumā noteiktajā laikā.
