Var nespēt pārstrādāt pusi no atkritumiem 2
Viens no cilvēkiem svarīgākajiem jautājumiem, kas mobilizē, ir tas, kā mēs aizsargājam klimatu un vidi. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka vides aizsardzības jomā ES veicas labi, būtu jādara vairāk un būtu vajadzīgas plašākas pilnvaras attiecīgi rīkoties. Cilvēki saprot, ka likumiem nav īpašas nozīmes, ja tie netiek pilnībā un taisnīgi īstenoti. Eiropas Komisija nesen pieņēma otro vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR). Tas ir paredzēts šāda pilnīguma un taisnīguma nodrošināšanai.
Tas ir rezultāts divus gadus ilgam darbam un analīzes, dialoga un sadarbības ciklam. Precīzs, objektīvs skatījums uz to, kas vides politikā darbojas labi un kas vēl ir jāpaveic.
Politiķi, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība visā ES atbalsta mūsu aicinājumu sasniegt lielāku ilgtspēju. Mēs esam guvuši labus panākumus ceļā uz plašāku aprites ekonomiku, kurā mūsu saražoto var izmantot atkārtoti, salabot vai pārstrādāt. Pirms četriem gadiem, kad kļuvu par komisāru, mani virzīja pārliecība, ka vērienīga stratēģija plastmasas jomā un vienreizējas lietošanas plastmasas izstrādājumu aizliegums ir iespējami, taču šaubījos, vai to izdosies panākt tik īsā laikā. Man vajadzēja vairāk ticēt mūsu pašu spējām un jūsu atbalstam.
Taču ne visās jomās politika darbojas tik labi, kā varētu, tāpēc mums ir vajadzīgs šis pārskats. Tajā ir radīts pamats labākai īstenošanai ciešā partnerībā ar dalībvalstīm.
Mēs arī izveidojām sakarus starp dalībvalstu iestādēm, tas ir sniedzis konkrētus rezultātus. Pagājušajā gadā tika veikti 19 mācīšanās no līdzbiedriem projekti, kuros bija iesaistītas visas dalībvalstis, šogad būs vēl vismaz 20 šādu projektu. Latvija piedalījās darbseminārā par zināšanu un pieredzes apmaiņu attiecībā uz efektīviem pasākumiem un labām praksēm, lai samazinātu emisijas no sadzīves krāsnīm.
Katrai valstij ir konkrēti sasniegumi un īpaši izaicinājumi. 28 valstu ziņojumi atklāj, kurās jomās ir gūti labi panākumi, kurās ir iespējami uzlabojumi. Ziņojumi ietver konkrētas prioritārās darbības katrai valstij, tostarp Latvijai.
Lielākā daļa darbību ir saistītas ar tādām jomām kā gaisa un ūdens kvalitāte, atkritumu apsaimniekošana un dabas aizsardzība. Ar jomām, kas jums ir vissvarīgākās.
Viens no galvenajiem konstatējumiem ir tāds, ka atkritumu rašanās novēršana joprojām ir ievērojams izaicinājums visām dalībvalstīm. Deviņas valstis ievēro plānu, piecas jau ir sasniegušas mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt pārstrādi 50% apmērā, taču 14 citas, tostarp Latvija, šo mērķi var nesasniegt.
Atkritumu apsaimniekošana Latvijai joprojām ir izaicinājums, jo īpaši ņemot vērā nespēju novērst atkritumu apglabāšanu poligonā.
Materiālu aprites (otrreizēja) izmantošana Latvijā 2016. gadā bija krietni zem ES vidējā rādītāja. Taču Latvija pārsniedz vidējos rādītājus aprites ekonomikā nodarbināto cilvēku skaita ziņā.
Mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir veikuši resursu efektīvas izmantošanas pasākumus, proporcija ir zemāka par ES vidējo līmeni, lai gan tā šādu uzņēmumu daļa, kas ir izmantojusi valsts atbalsta pasākumus videi nekaitīgu produktu ražošanai, krietni pārsniedz vidējo rādītāju. Lai arī Latvija ir 5. straujāk augošais inovators, ekoinovācijas jomā tās līmenis ir diezgan zems.
Gaisa kvalitātes jomā 17 dalībvalstis joprojām cīnās ar augstiem slāpekļa dioksīda koncentrācijas līmeņiem gaisā un 15 valstīm ir jāsamazina cieto daļiņu, gan PM10, gan PM2.5 emisijas, lai ievērotu ES gaisa kvalitātes standartus. Taču Latvijā joprojām ir labs vides aizsardzības līmenis.
Lielākajai daļai dalībvalstu ir jārīkojas ātrāk, lai pabeigtu “Natura 2000” tīkla izveidi un to pienācīgi pārvaldītu. Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir diezgan augsts zaļās infrastruktūras blīvums aizsargājamās dabas teritorijās. Latvija pašlaik gatavojas turpmāku plānu un darbību īstenošanai tiešā saistībā ar zaļo infrastruktūru, piemēram, plūdu pārvaldībai pilsētās un “Natura 2000” tīkla attīstībai. Latvija ir rādījusi piemēru ekosistēmu kartēšanā un novērtēšanā un ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā attiecībā uz saviem jūras ūdeņiem, ir veikusi ievērojamu progresu šajā jomā.
Divām trešdaļām dalībvalstu joprojām ir problēmas ar komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Ir būtiski svarīgi plašāki ieguldījumi, pārskats sniedz informāciju par to, kā ES fondi palīdz to īstenošanā. Tas attiecas arī uz ūdens kvalitāti kopumā. Latvija gūst panākumus ES noteikumu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ievērošanā. Taču 15 lielākajās pilsētās tā joprojām nenodrošina notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu saskaņā ar direktīvu.
Pārskats aptver arī pārvaldību un to, vai vides iestādēm ir vajadzīgie resursi un prasmes; tajā arī skatīts, kā vides politika tiek iekļauta citās nozaru politikas jomās, piemēram, lauksaimniecībā, transportā u. c.
Šāda veida pārskatu mēs veicam otro reizi, un šoreiz izmantojām vērienīgāku pieeju, pirmoreiz aptverot klimata pārmaiņas, rūpnieciskās emisijas un ķīmiskas vielas.
Mēs to darījām pavisam vienkārša iemesla dēļ – šādas nepilnības ES tiesību aktu īstenošanā kaitē cilvēku veselībai. Tās arī kavē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Mēs to zinām, jo mums ir arī jauns pētījums, kas atklāj šādu nepilnību cenu.
Tas liecina, ka pilnīga ES tiesību aktu īstenošana vides jomā ES ekonomikai ik gadu ļautu ietaupīt aptuveni 55 miljardus eiro. Tās ir izmaksas veselības jomā un tiešās ar vidi saistītās izmaksas, taču nauda šajā gadījumā nav pats svarīgākais. Katru gadu vairāk nekā 400 000 cilvēku mirst priekšlaicīgi gaisa piesārņojuma dēļ.
Tas ir pats galvenais vides politikas jomā, tāpēc mums ir vajadzīgi tādi instrumenti kā šis pārskats.
Ziņojums par Latviju ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/environment/eir/pdf/report_lv_lv.pdf
