Var nepietikt metāla būvniecībai 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons uzskata, ka ievērojama ietekme gaidāma būvniecības nozarē. “Šobrīd apmēram 60% metāla, kuru izmanto būvniecībā, nāk no Krievijas – apmēram 50% ir tiešais imports, bet atlikušie 10% ienāk caur dažādiem starpniekiem. Tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālu kā koks, ķīmija, minerāli tirgus. Turklāt sankcijas ietekmēs energoresursu – gāzes, degvielas, enerģijas – pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā,” teica Miķelsons. “Ja imports no Krievijas apsīkst, tad jāmeklē metāls Ķīnā vai Turcijā vai arī jāatsāk ražošana pašiem.” Šo apsvērumu ietekmē 15 dažādas ar celtniecību saistītas asociācijas nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam K. Kariņam, kā arī ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kā arī Liepājas SEZ, aicinot noteikt metālu stratēģiski nozīmīgo importa preču sarakstā, kā arī “definēt konkrētas aktivitātes, kuras veicinātu Latvijas metāla produkcijas pieejamības mērķu veicināšanu”. Lūgts skaidrot, kas domāts ar pēdējo, Miķelsons teica, ka runa ir par bijušā “KVV Liepājas metalurgs” tēraudkausēšanas krāsns kompleksa darbības atjaunošanas projektu, kuru piedāvā šo krāsni nopirkušais turku investors Hamdi Alaedins Ejuboglu (“Epas Group”). Galvenais šā projekta šķērslis šobrīd esot Liepājas SEZ nevēlēšanās slēgt ar investoru ilgtermiņa, 25 gadu, zemes nomas līgumu, tādēļ projekts jau pusgadu atrodoties “gaisā pakārtā stāvoklī”.
Minētais piedāvājums paredz atjaunot Liepājas elektrotēraudkausēšanas krāsns kompleksa darbību sešu mēnešu laikā un attīstīt metāla produkcijas ražošanu. Tas paredz pirmajos trijos gados ieguldīt 130 miljonus eiro, bet piecos gados plānots ieguldīt līdz 200 miljoniem. Projekts paredz nodrošināt sākotnēji 300 tūkst. tonnas metāla produkcijas gadā, bet vēlāk 800 tūkst. tonnas produkcijas gadā. “Šāds investīciju projekts kopumā nodrošinātu Latvijas tautsaimniecībai metāla produkcijas pieejamību neatkarīgi no trešo valstu importa un veicinātu metāla produkcijas ar pievienoto vērtību eksporta apjomu pieaugumu,” izteicās G. Miķelsons. “Ņemot vērā, ka Latvija gadā eksportē vismaz 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, kurus varētu pārkausēt tepat uz vietas, piedāvājums ir vismaz apdomāšanas vērts. Ņemot vērā, ka Latvijas būvniecības nozarei tuvākajos septiņos gados sagaidāmi būtiski pasūtījumi apjomi, t. sk. arī “RailBaltic” celtniecība, un gaidāmi izaicinājumi saistībā ar būvmateriālu pieejamību un to cenu kāpumu, tad būvniecības nozare cenšas mazināt šos riskus.”
