Var izraisīt “klimata haosu”: zinātnieki brīdina par iespējamu postošu vulkāna izvirdumu, kuram cilvēce nav gatava 0
Zinātnieki brīdina – šajā gadsimtā pastāv nopietns risks, ka Zemi skars postošs vulkāna izvirdums, kam cilvēce nav gatava. Līdzīgi izvirdumi pagātnē ir izraisījuši dramatiskas klimata pārmaiņas un iznīcinājuši civilizācijas, raksta “Daily Mail“.
Turklāt zinātnieki nevar precīzi pateikt, kur tieši notiks šis izvirdums. Potenciāli bīstami ir visi lielākie aktīvie vulkāni – sākot no Islandes līdz pat Havaju salām.
Pastāv iespēja, ka varētu notikt pat vairāki spēcīgi izvirdumi vienlaikus.
Klimatologs profesors Dr. Markuss Štofels norāda, ka šāds notikums varētu radīt “klimatisko haosu”, kas būtu līdzīgs tam, ko izraisīja Tamboras vulkāna izvirdums Indonēzijā 1815. gadā.
Šī izvirduma rezultātā gaisā tika izsviesti aptuveni 100 kubikkilometri pelnu, gāzu un iežu, kas izraisīja būtisku globālās temperatūras pazemināšanos.
Sekas bija graujošas – slikta raža, bads un slimību uzliesmojumi, kas noveda pie desmitiem tūkstošu cilvēku nāves.
Lai gan kopš tā laika uz Zemes ir notikuši daudzi vulkānu izvirdumi, Tambora joprojām ir pēdējais vērienīgākais vulkāna izvirdums uz planētas. Tagad, vairāk nekā 200 gadus vēlāk, zinātnieki brīdina, ka pasaule varētu piedzīvot līdzīgu katastrofu.
Mūsdienās līdzīga mēroga dabas katastrofas sekas varētu būt daudz postošākas. Liels vulkāna izvirdums varētu pastiprināt jau tā sarežģīto situāciju, ko izraisījusi cilvēces atkarība no fosilā kurināmā.
“Sekas varētu būt vēl smagākas nekā 1815. gadā. Pasaule šobrīd ir daudz nestabilāka,” skaidro ģeologs Dr. Maikls Rampino.
Pagājušajā gadā tieši šajā laikā vulkāns Reikjanesas pussalā Islandē izvirda, atverot četrus kilometrus garu plaisu, no kuras katru sekundi izplūda simtiem kubikmetru lavas.
Zinātnieki brīdina, ka pastāv viena iespēja no sešām, ka šajā gadsimtā uz Zemes var notikt vēl spēcīgāks vulkāna izvirdums.
Saskaņā ar 2021. gadā žurnālā “Nature Communications” publicēto pētījumu, globālā sasilšana var būtiski ietekmēt atmosfēras spēju absorbēt un saglabāt siltumu. Zinātnieki prognozē, ka nākotnē atmosfēra varētu absorbēt par 30 procentiem vairāk saules enerģijas nekā pašlaik.
Zinātnieki pieņem, ka tas pastiprinās Zemes virsmas atdzišanu par 15 procentiem.
Tomēr vulkanologi tikai sāk izprast iespējamos notikumu attīstības scenārijus.
“Par senajiem vulkāniem mums ir ārkārtīgi ierobežots datu apjoms,” Štofels skaidro, norādot, ka tas apgrūtina to ietekmes modeļu izstrādi.
Lai kompensētu informācijas trūkumu, zinātnieki vāc vēsturiskos atmosfēras datus, kas “iekonservēti” ledāju serdeņos un koku gadskārtu riņķos.
>Šie mērījumi atklāj, ka pēdējo dažu tūkstošu gadu laikā vulkānu izvirdumi īslaicīgi pazeminājuši planētas temperatūru par 1–1,5 grādiem pēc Celsija skalas.
Ģeoloģiskie pētījumi liecina, ka 1257. gadā notikušais grandiozais Samalasas vulkāna izvirdums Indonēzijā, iespējams, izraisīja “mazo ledus laikmetu”, kas turpinājās vairākus simtus gadu.
Savukārt mūsdienu satelītdati apstiprina, ka 1991. gadā notikušais Pinatubo vulkāna izvirdums Filipīnās atdzesēja Zemi par aptuveni 0,5 grādiem pēc Celsija skalas, kas ilga vairākus gadus.
Tomēr pat ar šiem papildu datiem zinātnieki joprojām nevar precīzi prognozēt nākotnes izvirdumu specifiku un sekas.
Štofels cer, ka pētījumi par iespējamiem sliktākajiem scenārijiem palīdzēs sabiedrībai un politikas veidotājiem labāk sagatavoties visam – no evakuācijas plāniem līdz pārtikas piegādes nodrošināšanai neražas gadījumā visā pasaulē.
Mūsdienu blīvi apdzīvotajā un savstarpēji saistītajā pasaulē šādas dramatiskas izmaiņas var radīt postoša mēroga un neparedzamas sekas.
Zinātnieki norāda, ka klimata pārmaiņas var ietekmēt arī pašu vulkānu aktivitāti. Ledāju kušana virs pazemes magmas rezervuāriem var izmainīt spiedienu, kas tos notur. Turklāt intensīvākas lietusgāzes, ko izraisa klimata pārmaiņas, var izraisīt “tvaika bumbu” sprādzienus, mitrumam dziļāk iesūcoties plaisās gan aktīvajās, gan snaudošajās vulkānu sistēmās.
Zinātnieki pašlaik kartē vulkānus, kas ir visjutīgākie pret klimata pārmaiņām. Galvenokārt tie atrodas reģionos, kur strauji kūst ledāji, piemēram, Islandē vai Čīlē, kā arī teritorijās ar intensīvām lietavām, piemēram, Indonēzijā.
2022. gada pētījums atklāja, ka 716 vulkāni jeb 58% no visiem zināmajiem aktīvajiem virszemes vulkāniem var aktivizēties pastiprinātu nokrišņu ietekmē, palielinot potenciāla “mazā ledus laikmeta” iestāšanās risku.
