“Var iestāties pat nāve!” Augi, kuri mājdzīvniekiem var būt indīgi – vairāki no tiem atrodas teju katrā mājā 9
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Telpaugi un grieztie ziedi vāzē izdaiļo jebkuru mājokli, tomēr lielākā daļa no tiem ir indīgi mūsu četrkājainajiem mīluļiem – kaķiem un suņiem, kuri dažkārt mēdz kādu auga daļu arī nogaršot. Konsultē telpaugu kolekcionāre Linda Vasara un “Dino Zoo” veterinārās klīnikas veterinārārste Liene Lanka.
Parasti tas izraisa gremošanas trakta problēmas un ādas kairinājumu, bet nopietnos gadījumos pat orgānu mazspēju, krampjus vai pat nāvi.
Fikusi (Ficus)
Visi fikusi, to skaitā visiem zināmais gumijkoks (Ficus elastica) ir viegli toksiski. Fikusu piensula var izraisīt kontaktdermatītu un kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Linda Vasara iesaka, apkopjot augu, izmantot gumijas cimdus. Suņiem un kaķiem simptomi var būt vemšana, siekalošanās, samazināta ēstgriba un caureja. Ja suņa āda nonākusi saskarē ar auga sulu, var rasties kontaktdermatīts.
Alveja (Aloe vera)
Šim ārkārtīgi populārajam augam var būt daudz ārstniecisku ieguvumu mums, cilvēkiem, taču visas auga daļas ir toksiskas suņiem un kaķiem. Mājdzīvniekiem alvejas daļu norīšana var izraisīt mutes dobuma kairinājumu, vemšanu un caureju, ārkārtējos gadījumos pat muskuļu trīci. Toksiskās vielas ir saponīni un antrahinoni.
Dīfenbahija (Dieffenbachia)
Viens no indīgākajiem telpaugiem. Toksiskās vielas dzīvniekiem ir nešķīstoši kalcija oksalāti.
Nonākot barības vadā, dīfenbahija nodara tikpat lielus iekšējo orgānu bojājumus kā sadzīvē lietojamo bateriju skābe – barības traktā var rasties smagi apdegumi.
Telpaugu sula arī kairina ādu un gļotādu. Toksiskās vielas ir gan lapās, gan dzinumos un stumbrā, un, nedaudz pakošļājot, parādās simptomi – siekalošanās un čūlas, kam var sekot caureja un koordinācijas traucējumi. Smagos gadījumos var attīstīties augšējo elpceļu pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu. Mazākiem dzīvniekiem var būt arī letāls iznākums. Labāk no šā telpauga atteikties arī ģimenēm ar maziem bērniem.
Alokāzija (Alocasia)
Alokāzijas košļāšana var kairināt un dedzināt muti, lūpas un mēli kaķiem un suņiem, kā arī izraisīt vemšanu. Apēdot augu lielākos daudzumos, var rasties nieru mazspēja, elpošanas traucējumi vai iestāties nāve. Toksiskās vielas dzīvniekiem ir nešķīstošie kalcija oksalāti.
Mutes dobuma pietūkumu, siekalošanos un vemšanu izraisa arī zelta epipremns (Epipremnum aureum), filodendrs (Philodendron hederaceum) un monstera (Monstera deliciosa).
Dracēna (Dracaena)
Dracēnas satur ķīmiskas vielas – saponīnus, kurus uzņemot dzīvniekam zūd apetīte, rodas vemšana, dažkārt pat ar asins piejaukumu, panīkums un pastiprināta siekalošanās. Nereti kaķiem, kas ēduši dracēnas lapas, palielinās acu zīlītes un paātrinās sirdsdarbība.
Acālija (Azalea)
Šā auga daļu apēšana dzīvniekiem izraisa siekalošanos, apetītes zudumu, caureju, apgrūtinātu staigāšanu, aknu bojājumus un vemšanu. Pie smagiem simptomiem tiek minēti krampji, sirds mazspēja un koma.
Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae)
Indīgākie ir tieši ziedi un sēklas. Ziedi satur tanīnu, kas dzīvniekiem zināms kā kuņģa-zarnu trakta kairinātājs. To norīšana izraisa sliktu dūšu, vemšanu un miegainību suņiem un kaķiem.
Sāgo palma (Metroxylon sagu)
Lai gan visas sāgo palmas daļas ir toksiskas, sēklās ir vislielākais indes daudzums. Var izraisīt krampjus, caureju, vemšanu, vispārēju nespēku un aknu mazspēju.
Zāmija (Zamioculcas zamiifolia)
To nereti dēvē arī par afrikāņu palmu vai laimes palmu. Indīgas ir pilnīgi visas auga daļas. Auga košļāšanas vai norīšanas gadījumā var rasties tūlītējas sāpes vai dedzinoša sajūta, lūpu, mēles un rīkles pietūkums.
