Jaunieši var gatavoties pirmajam iesaukumam. Kā notiks pieteikšanās dienestam? 147
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc nepilniem trijiem mēnešiem – 1. jūlijā – dienesta gaitas uzsāks pirmais Valsts aizsardzības dienesta iesaukums, kurā dienēs tikai jaunieši, kas būs pieteikušies brīvprātīgi. Saeima trešdien pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu un ar to saistītos likumus.
Par to nobalsoja 68 deputāti no valdības partijām, kā arī no Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvajiem”. “Stabilitātei” deputāti bija pret, bet “Latvija pirmajā vietā” nebalsoja vai nereģistrējās vispār.
Valsts aizsardzības dienesta likumu 14. Saeima mantoja no 13. Saeimas, kurā šo projektu bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) iesniedza dažus mēnešus pirms Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Toreiz vairāki parlamentārieši to uzskatīja par nesagatavotu projektu, kura kritizētāju vidū bija arī tagadējais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“AS”).
Viņš Saeimas sēdē trešdien teica, ka no toreizējā likumprojekta ir saglabāts 1. pants, kas nosaka likuma mērķi. R. Bergmanis to arī nolasīja: “Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošās valsts aizsardzības.”
Citādi likums ir piedzīvojis lielas izmaiņas, kuru sagatavošanā nozīmīgu darbu ieguldīja tagadējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), kas iesniedza lielu daļu priekšlikumu.
I. Mūrniece bija arī ierosinājusi, ka pieteikties pirmajam iesaukumam varēs līdz 1. maijam, bet šo priekšlikumu Saeima noraidīja. Edmunds Zivtiņš (“LPV”) debatēs norādīja, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka likums vēl ir arī jāizsludina.
Motivēs dienēt brīvprātīgi
Pirmajā iesaukumā plānots iesaukt 300 jauniešus. Šogad to nevarēs uzskatīt par obligāto dienestu, jo tajā dienēs brīvprātīgie.
Nākamajos gados tās vietas, uz kurām jaunieši nebūs pieteikušies brīvprātīgi, paredzēts aizpildīt iesaucamos, izvēloties atlases kārtībā pēc nejaušības principa proporcionāli katrā pašvaldībā dienestam pakļauto skaitam. Pēc likuma stāšanās spēkā Aizsardzības ministrijai būs jāizveido iesaucamo jauniešu reģistrācijas sistēma, kā arī jānosaka atlases kārtība.
Valsts aizsardzības dienestā varēs iesaukt Latvijas pilsoņus – vīriešus – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai pēc izglītības iestādes pabeigšanas, izņemot augstākās izglītības iestādi.
Taču brīvprātīgi varēs pieteikties ne tikai vīrieši, bet arī sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Valsts aizsardzības dienestu 11 mēnešus varēs pildīt Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībā. Ir paredzēta iespēja piecu gadu laikā Zemessardzē veikt dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu.
Tāpat VAD varēs pildīt augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
Likumā ir noteiktas iespējas valsts aizsardzības militāro dienestu aizstāt ar civilo jeb alternatīvo dienestu, ja persona savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar dienēt. Civilais dienests būs jāpilda 11 mēnešus kādā no Aizsardzības ministrijas padotības iestādēm savā pašvaldībā vai vietā, kur pilsonim var nodrošināt dzīvesvietu.
VAD karavīriem un tiem, kuri pildīs alternatīvo dienestu, būs tiesības saņemt kompensācijas, kas var būt paaugstinātas tiem, kuri pieteiksies brīvprātīgi. Brīvprātīgie pēc dienesta varēs saņemt vienreizējo kompensāciju 1100 eiro, viņiem paredzētas priekšrocības arī pēc dienesta izvēloties studijas augstākajās mācību iestādēs.
VAD karavīriem noteiktas arī sociālās garantijas, piemēram, tiesības ārpus kārtas iekārtot bērnu bērnudārzā.
Par izvairīšanos varēs sodīt
Vislielākās debates izraisīja likumā noteiktie sodi par izvairīšanos no dienesta. Ja iesaucamais neierodas pavēstē norādītajā laikā un vietā uz pārbaudi, tad var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Līdz dienesta uzsākšanai par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, bet dienesta laikā, piemēram, par patvaļīgu dienesta vietas atstāšanu uz ilgāku laiku, jau var noteikt arī kriminālatbildību.
Pret to iebilda vairāki “Latvija pirmajā vietā” deputāti. Ainārs Šlesers, atsaucoties uz dzirdēto Latvijas Radio diskusiju raidījumā “Krustpunktā”, teica, ka iesaucamo atlases kārtība paredzēta kā loterija, kas nevar būt godīga.
“Tie, kas negribēs tajā piedalīties, brauks projām no valsts. Lai izvairītos no kriminālatbildības, viņi vairs neatgriezīsies,” uzskata A. Šlesers. Andrejs Judins (“JV”) paskaidroja – ja likumā ir noteikts pienākums, tad tas ir jāpilda, bet par tā nepildīšanu ir jāparedz atbildība. Likumā teikts, ka līdz 2027. gadam dienestā neiesauc pilsoņus, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs.
Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka pirmajos gados pēc aizsardzības dienesta ieviešanas jautājums par sodiem vispār nebūšot aktuāls.
Pirmajā iesaukumā paredzēts iesaukt tikai tos, kas paši vēlēsies dienēt, un arī nākamgad, kad ir plānots iesaukt 500 Latvijas pilsoņu, viņi, visticamāk, arī visi būšot brīvprātīgie.
“Mums vairāk jādomā par to, kā motivēt jauniešus dienēt,” piebilda V. Valainis. Artūrs Butāns (NA) nesen ticies ar jauniešiem kādā Liepājas skolā, kurā no visiem skolēniem tikai viens esot atzinis, ka negribētu dienēt. Taču lielākā daļa bijusi patriotiski noskaņota un vēlējusies aizstāvēt Latviju.
Uzziņa
Pieteikšanās dienestam
Brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiks līdz 15. maijam. Pilsoņi var zvanīt pa tālruni 67072793, rakstīt pa e-pastu “[email protected]” vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.
