Vannasistabas remonts. 7 soļi, kā sekot meistaru veikumam 0
Vannasistabas remonts izmaksā pietiekami dārgi – tāpēc jau pirms tā ir vērts pievērst uzmanību tiem darbiem, kur visbiežāk kļūdās gan amatieri, gan nepieredzējuši meistari, lai pēc remonta beigām nebūtu vilšanās un neko nevajadzētu pārtaisīt.
Pirms darbu sākšanas
Bieži daudzas kļūdas būtu bijis iespējams novērst jau laikus, ja pirms remonta viss būtu labi pārdomāts un izplānots. “Nedrīkst aizmirst, ka visiem cauruļvadiem jābūt viegli pieejamiem arī pēc remonta, lai ārkārtas gadījumos tos varētu ātri atvērt un nevajadzētu bojāt apdari. Visērtāk pār tiem izveidot dekoratīvus paneļus ar magnētu virām,” iesaka dizainere Sjūzena Ārdlija.
Jābūt skaidrībai par to, vai tiks mainīts pilnīgi viss vai arī kaut kas atstāts pa vecam, lai demontāžas laikā nesabojātu elementus, kas jāsaglabā. Piemēram, ja vanna vai izlietne netiks mainīta, par to laikus jābrīdina meistari, lai, nodauzot flīzes, nesabojātu santehniku.
Ja paredzētas tādas ierīces kā burbuļvanna, masāžas duša vai tvaika kabīne, kas ātri iziet no ierindas, ja ir ciets ūdens, jāpadomā par filtru uzlikšanu.
Ja iecerētas sarežģītas masāžas sistēmas vai jaudīga sadzīves tehnika, nepieciešams pārbaudīt, vai ūdens spiediena un dzīvoklī esošā elektrības jauda ir pietiekama, bet elektroinstalācija pietiekami izturīga un mūsdienīga.
Lai viss, kas paredzēts, telpā ne tikai ietilptu, bet būtu arī funkcionāli lietojams, uz papīra noteiktā mērogā jāizveido telpas plāns un jāiezīmē tajā visa nepieciešamā tehnika, paredzot vietu arī ērtai kustībai.
Jāzina, kādu santehniku izmantos (vannu vai dušas kabīni; parasto, masāžas dušu vai tvaika kabīni ar masāžas funkcijām; vai klozeta skalojamā kaste būs iebūvēta vai brīvstāvoša, pods parastais vai piekārtais), kāds būs tās izvietojums un arī šķietami tādi sīkumi kā ūdens maisītāju veids: vai izvads tam būs no sienas vai no vannas/izlietnes virsmas, lai vēlāk, pārvelkot pievadus, nebūtu jābojā flīžu klājums.
Darbu gaitā
Nākamais posms, kad iespējamās kļūdas vēl var novērst, ir darbu gaita. Ja rūpīgi seko līdzi meistaru veiktajiem darbiem un pārbauda tos nevis pašās beigās, bet posmu pa posmam.
Der pievērst uzmanību šādām pazīmēm:
* ja cauri sienas hidroizolācijai var saskatīt sienas pamatmateriālu, hidroizolāciju flīzētāji uzklājuši pavirši (bieži tikai vienā kārtā, lai saimnieks redz) un sekas var būt bēdīgas – ja izolācijas nav vai tā ir nepietiekama, siena ātri vien var sākt pelēt. Pēc instrukcijas hidroizolācija jāklāj divas līdz četras reizes – krusteniski (viens slānis vienā virzienā, nākamais – pretējā), lai plakni nosegtu kvalitatīvi. Tā kā hidroizolācijas mastikas ir krāsainas, pārbaudīt, vai tā ir uzklāta, ir viegli;
* ja sienas plakne veidojas nelīdzena vai arī izlīdzināšanai nepieciešams lielāks daudzums līmes, ieteicams jo ātrāk, jo labāk pašiem pārbaudīt līmeņus, kamēr vēl neklāj flīzes (vērojot meistara darbu, ieteicams pievērst uzmanību tam, vai un cik bieži viņš izmanto līmeņrādi);
* ja flīžu rindas veidojas šķības, visticamāk, ka flīzes tiek liktas tikai pēc acumēra vai arī sagatavotā virsma ir nelīdzena;
* ja, paklauvējot pa uzklāto flīzi, dzirdama dobja skaņa, flīzes ir uzklātas uz nevienmērīgi izlīdzinātas līmjavas. Ar laiku sienas flīzes atslāņosies no virsmas, īpaši, ja pie šīs sienas būs kaut kas jāpiestiprina, bet grīdas flīzēm var nolūzt stūri un veidoties plaisas, tāpēc līmjava jāklāj vienmērīgi pa visu flīzi;
* ja flīžu šuvojums ir neakurāts, nav lietots atbilstošs šuvotājs. Smalkais šuvotājs, kas platas šuves pilnībā neaizpilda, ar laiku izdrups. Ja akrila šuves krāsotas, kamēr nav nožuvušas, tās sāks plaisāt, bet ar silikonu aizpildītas šuves nevar krāsot;
* ja ir siltās grīdas, jāraugās, lai daļa flīžu netiek uzklāta uz siltas, bet daļa uz aukstas virsmas, citādi flīzes ar laiku sāks plaisāt. Starp apsildāmo un neapsildāmo joslu jālieto elastīga deformācijas šuve, bet šuvotājam jāpievieno plastifikators;
* ja dušas telpā ir apsildāmā grīda un duša ar trapu, noteikti jālieto traps ar vāciņu, jo siltums no grīdas izžāvē trapu un veicina smakas rašanos.
