Vaniļa palīdz būt laimīgākiem. Kura vaniļa labāka? 1
Ļaudis vienmēr ir centušies atrast veidus, kā vairot seksualitāti. Šim nolūkam noderīgi var būt afrodiziaki (vārds cēlies no grieķu mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārda). Viens no, mūsuprāt, visnoslēpumainākajiem afrodiziakiem ir vaniļa.
Uztura zinātniece GUNA RIJKURE: – Dabisko vaniļu iegūst no tropu vijīgās orhidejas. Lai iegūtu kvalitatīvu vaniļu, tās pākstis, kas var izaugt 15 līdz 20 centimetru garumā, novāc tad, kad vēl nav līdz galam nogatavojušās. Šis augs pieder orhideju dzimtai un līdz ar to kokos var uzvīties pat 10 līdz 15 metru augstumā. Vaniļas dzimtene ir Meksika, bet šobrīd to audzē arī Šrilankā, Dienvidamerikā, Madagaskarā, Karību jūras salās u. c.
No 16. līdz 19. gadsimtam, kad vaniļas ražošanas monopols piederēja Meksikai, šā auga ziedu apputeksnēšanas funkcijas pildīja īpašās melipona ģints bites un mazie, čaklie kolibri. 1841. gadā Edmons Albiuss, bijušais vergs no Francijai piederošās Reinjona salas, izgudroja metodi, kā vaniļu apputeksnēt ar rokām. No tā brīža šo vērtīgo augu varēja sākt audzēt arī ārpus Meksikas, kur nemājo kolibri un īpašās bites. Jāpatur prātā, ka vaniļas zieds zied tikai vienu dienu, tas nozīmē, ka apputeksnēšanas process prasa pacietību un ir ļoti smalks.
Eiropā vaniļu ieveda 16. gadsimtā. Tas esot noticis ap 1520. gadu, kad spāņu konkistadors Ernanu Kortess ar šo vērtīgo garšvielu pirmo reizi iepazīstināja Eiropas sabiedrību. Tolaik ļoti iecienīts bija karstās šokolādes dzēriens ar vaniļu.
Vaniļu pamatoti uzskata par otru pasaulē dārgāko garšvielu (pirmā dārgākā ir safrāns). Lai iegūtu vienu kilogramu vaniļas pulvera, ir nepieciešami aptuveni pieci kilogrami pākšu.
Veikalos šobrīd varam iegādāties vaniļas pākstis, vaniļas cukuru, vaniļas ekstraktu, vanilīnu un vēl citus produktus, kuru sastāvā ir dabiskā vai sintētiskā vaniļa. Jāpatur prātā, ka, runājot par dabisku produktu, to dēvējam par vaniļu, bet sintētiski radīto – par vanilīnu. Vaniļas cukuru iegūst, cukuram pievienojot aptuveni 25% īstās vaniļas. Šim produktam raksturīga brūngana nokrāsa un uz paciņas var būt minēts franču vārds “bourbon”. Tas apliecina garšvielas augsto kvalitāti. Vaniļas ekstrakts ir vaniļas pāksts izvilkums alkoholā, kam dažkārt var būt pievienots cukura sīrups. Sintētisko vanilīnu, kā jau iepriekš minēts, iegūst sintētiskā procesā, pēc tam samaisot ar pūdercukuru. Tam ir sniegbalta krāsa, diezgan stipra smarža un var būt nepatīkami rūgtena pēcgarša. Augstvērtīgākais produkts ir vaniļas pākstis, kuras parasti pārdod slēgtos stikla trauciņos. Dabiskās vaniļas pākstis ir tumšbrūnā krāsā. Labas kvalitātes produktu klāj sīki, balti kristāliņi.
Vaniļu visbiežāk pievienojam saldajiem ēdieniem, cepumiem, kūkām. Iecienīti ir arī karstie dzērieni un kokteiļi ar vaniļu. Gardēži teic, ka šī garšviela labi sader arī ar jūras produktiem, putnu un teļa gaļu un pākšaugiem.
Kā vaniļa ietekmē mūsu organismu? Vai taisnība, ka tai piemīt spēja vairot seksuālo dziņu? Uztura zinātniece stāsta, ka vaniļu ieteicams iekļaut cukura diabēta slimnieku ēdienkartē. Pievienota ēdienam, šī garšviela nomierina, mazina stresu un spriedzi, savukārt tās aromāts uzmundrina, veicina smadzeņu darbību un enerģijas pieplūdi, līdz ar to, var teikt, ka vaniļa palīdz uzturēt prieka un laimes sajūtu. Tas ļauj domāt, ka vaniļai piemīt afrodiziaka īpašības, jo priecīgs un laimīgs cilvēks noteikti ir seksuāli aktīvāks. Ļaudis Indonēzijā uzskata, ka vaniļa rada svētlaimi un vairo seksuālās fantāzijas. Guna Rijkure atzīst, ka zinātniska pamatojuma šīm vaniļai piedēvētajām īpašībām nav. Ticēt vai neticēt – tas katra paša ziņā.
Par afrodiziakiem uzskata: rukolu, lavandu, granātābolus, austeres un citas jūras veltes, vaniļu, ingveru, medu, šokolādi, vīģes, ciedru riekstus, mandeles, muskatriekstus, dažādas sēkliņas, ķiplokus, žeņšeņu, avokado, ēteriskās eļļas, dateles, zemenes, selerijas, olīveļļu u. c.
