Vanaga par jauno pedagogu algu modeli: Mēs nevaram atļauties kārtējo līdz galam neizanalizēto “zemestrīci” izglītības sistēmā 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno reformu – pedagogu finansēšanas modeli “Programma skolā”, atzina, ka daļa pedagogu šī modeļa ieviešanu gaida, jo īpaši tā sauktajās mazajās skolās. Jaunākā informācija šodien, 24.janvārī, liecina, ka Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir vienisprātis, ka jaunais pedagogu finansēšanas modelis “Programma skolā” jāievieš 1.septembrī, taču, kā tas notiks, būs atkarīgs no reformas īstenošanai pieejamā finansējuma.
“Jaunais modelis paredz, ka beidzot pedagogu vairs nesodīs par tiem apstākļiem, ko viņš nevar ietekmēt. Bērnu skaits sarūk visur. Un tāpēc princips “nauda seko programmai” dotu iespēju viņam samaksāt par visu darbu. Joprojām ir skolas, kurās samaksā par mācību stundām – kontaktstundām, bet par citiem pienākumiem samaksā, kā nu kurā skolā. Tas ir tas, ko mēs kā arodbiedrība teicām, ka ir jāmaina finansēšanas modelis,” tā intervijā TV24 raidījumā sacīja Vanaga.
Tomēr aizvien ir aspekti, par ko pedagogi satraucas. Proti, trauksme valda tajās skolās, kurās skolēnu skaits ir liels un “nauda seko bērnam”, kā arī finansējums ir diezgan liels.
“Tur joprojām ir vērīgi jāparēķina, lai nav tā, ka tur iestājas kaut kāds sasalums – naudas pieaugums ļoti minimāls. Līdzšinējie aprēķini ir, kā saka, iedevuši jau lielāku drošību, bet nu tajā jaunajā modelī ir joprojām virkne līdz galam neskaidru lietu. Gan mēs kā ardobiedrība, gan arī citas organizācijas saka, ka tā ir ļoti būtiska reforma, un līdzšinējā pieredze ar šo finansēšanas modeļa maiņu – pēdējās divas reizes – ir bijušas ar tādu trieciendevu, kam mēs sekas izjūtam vēl tagad! Un tāpēc mēs sakām: mēs nevaram atļauties kārtējo līdz galam neizanalizēto – rūpīgi ar visiem plusiem, mīnusiem – “zemestrīci” izglītības sistēmā,” norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Vanaga.
Čakša un Siliņa vienisprātis par modeļa “Programma skolā” ieviešanu vēl šogad
Šodien, 24.janvārī, tiek ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Čakša (JV) un Ministru prezidente Siliņa (JV) ir vienisprātis, ka jaunais pedagogu finansēšanas modelis “Programma skolā” jāievieš 1.septembrī, taču, kā tas notiks, būs atkarīgs no reformas īstenošanai pieejamā finansējuma, vēstīja LETA.
Čakša ar Siliņu tikās ceturtdien, lai tostarp pārrunātu reformas ieviešanu. “Es saņēmu skaidru atbildi – premjere arī redz, ka modeļa īstenošanai ir jāsākas. Šobrīd ir jāsaprot, kā mēs šo naudas apjomu nodrošināsim,” aģentūrai LETA sacīja Čakša, piebilstot, ka turpinās diskusijas ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Vienlaikus viņa atturējās komentēt, kur varētu meklēt reformai nepieciešamo finansējumu, norādot, ka tas ir jautājums Finanšu ministrijai. Kā viena no versijām tiekot izskatīta iespēja finansējumu meklēt citu ministriju budžetos. Skaidrību par pieejamo finansējuma apjomu Čakša sola līdz marta sākumam. No tā būšot atkarīgs, vai modeli ieviesīs pilnā apjomā vai daļēji.
Pēc politiķes sacītā, šobrīd tiek izskatīti vairāki scenāriji, kā modeli ieviest pakāpeniski, un izvērtēti visi riski. Piemēram, reformas sākumā modeli ieviestu ne pilnā apjomā vai sākotnēji iesaistītos daļa pašvaldību. “”Programma skolā” ir kritiski svarīga lieta, lai mēs virzītos tālāk,” sacīja Čakša, piebilstot, ka reforma skar jautājumus, saistītus ar drošību, ekonomisko attīstību un ģimeņu atbalstu.
Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē nolēma valdība. Tas arī ļautu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ieviest reformu ar 1.septembri.
Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums IZM budžetā šogad netika paredzēts.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu TOP” variet skatīties video šeit:
