Valtenbergu “zaļā” un vērtīgā saimniekošanas izvēle. Ciemos z/s “Valti” 2
Skrundas novada z/s “Valti” saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi saimnieko bioloģiski un ekonomiski. Ekonomiski izdodas saimniekot, pateicoties piecām nozarēm, kas viena otru papildina. Pamatnozare ir gaļas lopkopība, kuru balsta biškopība, jo bez tās nebūtu apputeksnēti tauriņzieži un lopi nesaņemtu pilnvērtīgu barību, stāsta saimnieks Rihards Valtenbergs. Bioloģiskā akvakultūra sekmē lopu nodrošināšanu ar barības dažādību un ūdeni. Saimniecībā nodarbojas arī ar cūkkopību un graudkopību. Lopi tiek baroti ar pašu izaudzēto un tas ļauj samazināt izmaksas, jo viss ir savstarpēji saistīts pilnā aprites ciklā. Saimnieks pārliecināts, ka, strādājot bioloģiski, tiek celta augsnes auglība, bet pagaidām tam nav iegūti pierādījumi, jo tad jāveic plašāka analīze.
Pirms divdesmit gadiem reģistrētajā saimniecībā sākotnēji bija 11,6 ha, tā nodarbojās ar piena lopkopību un audzēja graudus, tagad Valtenbergi apsaimnieko 610 ha zemes un audzē vairāk nekā 200 gaļas liellopu. Liellopu audzēšanai saimnieki pievērsās deviņdesmito gadu beigās, kad Latvijā ieveda pirmos Šarolē šķirnes lopus. Tolaik tas bija jaunums, pieredzes nebija, līdz ar to daudz bija jāmācās. Pamazām ganāmpulks pieauga, sasniedzot pašreizējos apmērus. Cik izdevīgi nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu? Saimnieki atklāj, ka tieši Ventas tuvumā esošā zeme rosinājusi nodarboties ar šo biznesu. “Tā ir mālaina, ir kalni un lejas, pauguri. Kalna galā zemi var apstrādāt, bet lejā vēl traktors grima nost. Pamēģinājām audzēt graudus, bet tie nogatavojās nevienmērīgi,” savu iepriekšējo pieredzi skaidro Valtenbergi. Tāpēc arī izvēlēta gaļas lopkopība, kas ir piemērotākais un ekonomiski izdevīgākais modelis.
Pievienotā vērtība
Saimniecībā saimnieko ekstensīvām metodēm, bet iznākums ir līdzīgs intensīvi saimniekojošajiem – teju divu kilogramu pieaugums teliņiem diennaktī. Lopiem nepieciešamo barību saimniecībā izaudzē paši – auzas, tritikāli, miežus, arī kartupeļus. Taču pamatā lopi ganās ganībās, uzņemot nepieciešamo barību, kā arī krūmājos, tādējādi uzlabojot dabu. Arī Pasaules dabas fonda eksperti atzinuši, ka “Valtos” ganības lopiem ir ļoti vērtīgas, piemēram, ir daudz mežābeļu, ko lopi izmanto savā barībā, un tas dod pievienoto vērtību gaļai. Optimālais dzīvnieku skaits uz vienu hektāru ir 0,4 – 0,6 dzīvnieku vienības, “Valtos” tie ir četri dzīvnieki. Pavisam dzīvnieki sadalīti piecās grupās, kas ganās Ventas tuvumā, vēl ir divas grupas – ataudzējamās teles un nobarojamie buļļi, kuri atrodas fermā. Pašizmaksā vislielākos izdevumus veido ēku uzturēšana, amortizācija, arī algotais darbaspēks. Pavisam saimniecībā nodarbināti deviņi strādājošie kopā ar saimniekiem, grāmatvedi un darba drošības tehnikas inženieri.
Lopus audzē gan pašu vajadzībām ganāmpulka kvalitātes uzlabošanai, gan vaislas materiālam, kā arī gaļai. Pagaidām gaļu iepērk tikai viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, bet saimnieki cer, ka to skaits pieaugs. Gaļas pašizmaksa ir ap sešiem eiro/kg, bet saimnieki priecājas, ja izdodas realizēt gaļu par 3,5 eiro/kg, pārējo sedz subsīdijas. R. Valtenbergs spriež, ka neiebilstu pret subsīdiju atcelšanu visā Eiropā, taču tad pircējiem par preci būtu jāmaksā daudz augstāka cena.
Saimniecība pamazām attīstās, jau renovēta kūts, pie kuras uzbūvēta mēslu krātuve un tiek domāts par fermas rekonstrukciju. Uz jautājumu, vai “Valti” neplāno veidot savu pārstrādi, saimnieki atbild noliedzoši, jo tad būtu nepieciešamas pamatīgas investīcijas un speciāls aprīkojums.
Nozare attīstās
Gaļas nozarē situācija nedaudz ir mainījusies uz labo pusi, gan pateicoties “Liellopu izsoļu nama” darbībai, gan prasībai skolās un citās valsts un pašvaldību iestādēs vairāk izmantot vietējos produktus. Tā rezultātā cena nedaudz aug, bet no Eiropas joprojām atpaliekam. Arī vietējā kautuve “Lāses” radusi labu noietu bioloģiskajai produkcijai, līdz ar to ir cerība, ka situācija turpinās uzlaboties. Ap 80% liellopu gaļas ražotāju saimnieko bioloģiski, taču bez subsīdijām galus nevarētu savilkt kopā, rezumē saimnieks.
Valtenbergi priecājas, ka nozare attīstās un ik gadu zīdītājgovju skaits valstī palielinās par trīs tūkstošiem. Skaidrojums esot viens – cilvēki grib dzīvot laukos un kopt zemi, turklāt gaļas liellopi palīdz iekopt aizaugušās platības. Saimniece atceras gadījumu, kad pie viņiem konsultāciju nolūkā vērsusies no ārzemēm atbraukusi jauna ģimene ar mērķi iegādāties zemi un lopus, lai viņu nākamie bērni varētu dzīvot Latvijas laukos. Kā pozitīvo viņa atzīmē to, ka “nav jāsēž pie govs astes”, kā tas ir piena lopkopībā, līdz ar to pastāv iespēja vairāk plānot savu laiku. Taču jāņem vērā, ka peļņa nozarē nav tik ātra, ieņēmumi ir neregulāri. R. Valtenbergu joprojām uztrauc lielais nezināmas izcelsmes gaļas īpatsvars Latvijā, kas deformē tirgu. Viņš zina teikt, ka Rīgas restorāniem tiek piedāvāta sasaldēta liellopu gaļas karbonāde no Argentīnas par deviņiem eiro/kg, līdz ar to ēdināšanas uzņēmumi vairs neesot gatavi pirkt dārgāku bioloģiski audzētu gaļu no vietējiem ražotājiem. Tomēr saimnieki negatavojas “mest plinti krūmos” un turpinās saimniekot, mēģinot sakārtot arī pašu nozari. Rihards Valtenbergs vada Gaļas liellopu audzētāju biedrību un viens no biedrības mērķiem ir veicināt liellopu gaļas noietu. Ir cerība, ka Latvijā tiks veikts zinātnisks pētījums, lai pierādītu šīs gaļas vērtīgo ietekmi uz cilvēku veselību. Tiesa, “Valtu” saimnieks ir pārsteigts par statistikas datiem, kas rāda – Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē 1,5 kg liellopu gaļas. “Valtu” saimnieki ir pārliecināti, ka šis rādītājs ir lielāks un, iespējams, nākotnē to varētu vēl palielināt, mērķtiecīgi popularizējot nozari.
