Valts Ābols: Ārstniecībā reizēm nākas izdarīt, ko sāpīgu, lai veselība tiktu atjaunota 1
Valts Ābols, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs
Ārstniecībā reizēm nākas izdarīt, ko sāpīgu, lai veselība tiktu atjaunota. Šobrīd sāpīgi izdarīts pašiem mediķiem, vien paliek jautājums, vai tas ir ceļš uz izveseļošanos. Medicīnas sabiedrība ir vienoti paudusi savu nostāju atklātā un demokrātiskā veidā pie augstākā likumdevēja valstī.
Visi saprot, ka problemātika veselības sistēmā nav radusies akūti, bet gan hroniski ielaista jau ilgus gadus.
Šī nav nedz viena ministra, nedz vienas Saeimas atbildība, bet gan gandrīz 30 gadu ilga nolaidība pašiem pret savu veselību. Beidzot varam vērot, ka procesi sakustējušies un sākas risinājumu meklēšana, tomēr nākamie soļi, t.sk. valdības apņemšanās pamatbudžeta proporciju pārskatīšanā par labu veselības nozarei, būtu jāfiksē dokumentā, kas laikam ejot netiks aizmirsts.
Šķiet šī ir pirmā reize, kad nozare ir sadzirdēta un izskan valdības gatavība ielūkoties pamatbudžeta veidošanas principos.
Tā ir nozīmīgākā, ja ne vienīgā cerība Latvijas mediķiem, jo paļauties tikai uz katra budžeta gada ‘’jauno naudu” vairs nav iespējams.
Gados kopš neatkarības atjaunošanas veselības nozares ministra maiņa bijis izdevīgs instruments, lai apklusinātu nozares neapmierinātību un uz laiku atliktu sasāpējušo jautājumu risināšanu. Bieža politiskās vadības maiņa ir viens no iemesliem kādēļ iesāktās reformas netiek novestas līdz galam, tāpēc zināma politiskā stabilitāte un laiks darbu izpildei ir nozīmīgs rezultāta panākšanai. Veselības ministra lomā pabijuši aptuveni 20 cilvēki un, ja ministrijas vadības maiņa būtu panākumu atslēga, tad veselības nozarei vajadzētu būt pašai pārtikušākajai no visām.
Šodien vajadzīgs ir atbildīgs valdības piedāvājums veselības nozares finansējumam, kas būtu salīdzināms ar tādu daļu no pamatbudžeta, kādu atvēl citas Eiropas un OECD valstis.
Šobrīd skarbi izjūtam sekas ilgstoši nerisinātiem jautājumiem, piemēram, cilvēkresursu trūkums, kas ļoti negatīvi atsaucas uz visu veselības jomu kopumā, jo veselības aprūpe strādā tikai kompleksi. Vienīgais risinājums trūkstošo speciālistu piesaistei un esošo mediķu motivēšanai ir papildu finansējuma piešķiršana nozarei. Tad saskatīt pirmos pozitīvos rezultātus varētu ne ātrāk kā pēc 5 gadiem, kad slimnīcas kolektīvam pievienosies jauni izglītoti speciālisti un māsas.
Raksturojot esošo situāciju medicīnā Latvijā – nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu valsts sektorā nu jau izjūt visas Latvijas slimnīcas un ir sākusies speciālistu un aprūpes darbinieku migrācija no vienas slimnīcas uz otru, ko nav iespējams kompensēt ar jauniem darbiniekiem viņu trūkuma dēļ.
Šodien mēs cīnāmies ar sekām, maksājot par virsstundām, rotējot darbiniekus, lai nosegtu kritiskās jomas un pacietīgi pieņemot, ka mūsu pašu speciālisti strādā slimnīcā mazāk kā vienu slodzi nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ.
Par pietiekamu finansējumu mēs varēsim runāt tad, kad redzēsim, ka slimnīcās vakances mazinās, piesaistot jaunus kolēģus veselības aprūpes nodrošināšanā.
Šie jautājumi ir prasījuši risinājumus jau sen, un šobrīd ir atrisināmi tikai ar visas valdības apņemšanos un iesaisti.
