Pasaulē ir valstis, kas pastāvēšanas laikā bankrotējušas pat vairāk nekā 10 reižu 4
To, ko ikdienas sarunās saucam par “valsts bankrotu” un ar ko šobrīd saskaras Grieķija, ekonomisti precīzāk sauc par “suverēno defoltu”, ar to saprotot situāciju, kad valsts valdība atsakās maksāt savus parādus. Šai parādībai pasaules vēsturē ir daudz precedentu, jo kopš pirmā “suverēnā defolta” pagājuši jau vairāk nekā 450 gadu.
Par pirmo valsti, kas pasludinājusi defoltu, pieņemts uzskatīt Spāniju. Tās karalim Filipam II ārējo kredītu atmaksas atmešanu labpatikās paziņot pat četras reizes – 1557., 1560., 1575. un 1596. gadā.
Spānijas suverēnā defolta iemesli bija milzīgās kara izmaksas un zelta vērtības krišanās – impērija dzelteno metālu no Amerikas Eiropā bija ievedusi pārspīlēti lielos daudzumos. Nekādas sankcijas pret tobrīd pasaulē varenākās valsts Spānijas karaļa iegribām no kreditoru puses nebija iespējamas. Vācu baņķieru Fugeru dzimtai, kas bija galvenā aizdevēja Spānijai, nācās vienkārši norīt rūgto malku. Vēsturnieku ieskatā, Spānijas defolti bija viens no galvenajiem Fugeru nama norieta iemesliem. Taču spāņu monarhu patvaļība kopā ar citiem faktoriem galu galā noveda līdz postam arī pašas Spānijas saimniecību. Jāatzīmē, ka Spānija sava valstiskuma laikā ir bankrotējusi trīspadsmit reižu. Tikmēr Austrija 19./20. gadsimtā ir bankrotējusi piecas reizes, arī Grieķija piecas reizes, Portugāle sešas reizes. 19. gadsimta sākuma Napoleona karu dēļ izputējušo sarakstos pabijusi arī Zviedrija un Dānija. Pat ekonomiski vienmēr plaukstošā Lielbritānija 19. gadsimtā trīs reizes un 20. gadsimtā divas reizes (1929. gada pasaules ekonomiskās krīzes dēļ) nonākusi bankrotējušas valsts “godā”. Kas attiecas uz Dienvidameriku, tad tur maksātnespēju senākos vai nesenākos laikos vismaz vienu reizi ir pārdzīvojušas visas valstis. Vairākumam šā kontinenta zemju bankrotēšana izskatās pēc tāda kā paraduma. Čīle bijusi maksātnespējīga deviņas, Brazīlija desmit, Argentīna astoņas reizes. Uzmanīgākas ir Āzijas valstis un pat Āfrika. Tiesa, afrikāņu relatīvi retos bankrotus var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa Āfrikas valstu nepastāv ilgu laiku, jo dibinātas lielākoties 20. gadsimta 60. gados.
