Prezidentes kungs 0
Imantam Freibergam ir unikāla pieredze – astoņus gadus būt Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīram. Jau prezidentes ievēlēšanas laikā – 1999. gadā – Imantam bija viss, kas prezidentes kungam vajadzīgs, – inteliģence, izglītība, pasaules redzējums, vairākas svešvalodas, džentlmeniskums, nevainojama uzvedība. Tomēr vai bija kāda joma, kas jāapgūst vai pie kā jāpierod? Imants Freibergs teic, ka neviens nepiedzimt par prezidentu vai prezidenta sievu vai vīru. Un jāapgūst viss, kas ar šo amatu saistīts, galvenokārt – starptautiskie sakari, arī Latvijas situācija – cilvēku noskaņojums, par ko viņi ir satraukti, par ko priecājas. Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lielākie nopelni – Latvijas uzņemšana ES un NATO 2004. gadā un cilvēku iedvesmošana ticībai sev un mūsu valstij.
– Vai jaunībā, satiekot Vairu, varējāt nojaust, ka reiz viņa būs Valsts prezidente?
Imants Freibergs: – To neviens nevarēja paredzēt. Tomēr jau jaunībā izcēlās viņas īpašās oratores spējas. Nezinu nevienu Latvijā, pat ne daudzus Eiropā vai pasaulē, kas tā spēj runāt bez jebkāda papīra gabala gan televīzijā, radio, gan sarīkojumos. Pirmo reizi to ievēroju 1959. gadā Pasaules latviešu jaunatnes dziesmu svētkos. Tur viens no pasākumiem bija sacensības publiskajā runā. Un daudziem par pārsteigumu Vaira uzvarēja. Tā bija zīme. Daudzi politiķi runā klišejās, maļ un maļ, un neko īsti nepasaka. Vaira savās runās visu pasaka loģiskā kārtībā, tieši lietas būtību. Tādas spējas ir kaut kas vienreizējs – kā operdziedonim balss, tā viņai runāšana.
– Kurā prezidentūras brīdī sievai visvairāk vajadzēja jūsu atbalstu, padomu?
– Visu laiku bija jābūt modram. Prezidentei bija jāsaka ļoti daudz un dažādu veidu runu. Viņa pati ir izcila runātāja no galvas, bet bija runas, kas iepriekš jāsagatavo un jāuzraksta. Piemēram, runa ASV Kongresa un senāta kopsēdē, kur kongresmeņiem un senatoriem iepriekš izdala tekstu, un tad, klausoties runu, viņi seko līdzi vārdu pa vārdam un atzīmē būtiskāko. Tāda runa ir uzmanīgi jāsagatavo. Kā tas process notiek? Sākumā Latvijas Ārlietu ministrijā uzraksta galvenās tēmas, kas pašlaik svarīgas Latvijas ārpolitikā un ko vajadzētu uzsvērt amerikāņiem. Tad mūsu dēls Kārlis tekstu sakārto loģiskā secībā un pareizā angļu valodā. Pēc tam es tekstu vērtēju pēc svarīguma, pievēršot uzmanību lietām, kas amerikāņiem nepatiktu, bet kas tomēr jāpasaka, vai otrādi. Tad tekstu apstrādā Vaira. Tad cikls atkārtojas – Kārlis, es, Vaira. Vēlāk es un Vaira. Beidzot tikai Vaira, un viņa izteiksmīgi nolasa runu Vašingtonā un saņem kājās stāvošu klausītāju aplausus. Tas ir piemērs vienas uzrunas tapšanā.
– Jūs esat pavadījis prezidenti 38 ārvalstu vizītēs, sabiedriskā kārtā esat darbojies 41 komitejā, organizācijā un projektos. Iepazīstoties ar jūsu veikumu prezidentūras laikā, šķiet, tas nav paveicams…
– Tas ir pilna laika darbs sabiedriskā kārtā. Stundas neskaitījām, kas bija vajadzīgs, to darījām. Notikumi notiek, un tev vienkārši ir jāreaģē un jādara, kas tajā brīdī ir vajadzīgs. Gandrīz kā ugunsdzēsējam.
– Prezidentu sievas parasti pievēršas labdarībai, bet jūs lielāko tiesu darbojāties savā specialitātē, IT jomā…
– Jā, no 2001. līdz 2009. gadam biju Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas LIKTA prezidents. Katrā ārzemju vizītē man prezidentes kanceleja sagatavoja tikšanos ar attiecīgajiem tās valsts speciālistiem IT jomā, es uzstājos un viņus iepazīstināju ar Latvijas IT industrijas spējām. Viens no mūsu asociācijas nopietniem projektiem bija apmācīt Latvijas iedzīvotājus apgūt datorprasmes un spēju izmantot internetu. Tagad “Lattelecom” sniedz līdzīgu programmu īpaši senioriem, tolaik ar Eiropas fondu palīdzību attīstījām kursus bezdarbniekiem un iedzīvotājiem virs trīsdesmit gadu vecuma. Bērni un studenti datorprasmes apgūst skolā, par tiem nebija jāuztraucas, bet par tiem, kas vēl nebija paspējuši vai viņiem nebija tādu iespēju.
